Secinājumi
• Lai aizstāvētu pasaules tirdzniecību no protekcionisma 1995. gada 1. janvārī tika dibināta Pasaules Tirdzniecības organizācija.
• Pasaules Tirdzniecības organizācija ir daudzpusējas tirdzniecības sistēmas tiesiskais un institucionālais pamats. Tā nosaka galvenās līgumsaistības valstu tirdzniecības iekšējās likumdošanas un noteikumu veidošanā un īstenošanā. Tā ir platforma, uz kuras tiek balstītas tirdzniecības attiecības starp valstīm ar kopīgas apspriešanas, pārrunu un kopīgu lēmumu pieņemšanas starpniecību.
• Šobrīd Pasaules Tirdzniecības organizācijā ietilpst 150 dalībvalstis, aptverot vairāk kā 90% no pasaules tirdzniecības kopapjoma, bet apmēram 30 citas valstis atrodas iestāšanās procesā.
• Par atzītu starptautiskās tirdzniecības regulēšanas pamatu PTO ietvaros kļuva vislielākās labvēlības režīms – noteikums, kas paredz, ka vienojošās valstis piešķir viena otrai tiesības, priekšrocības un atvieglojumus, kādas izmanto vai arī izmantos jebkura trešā valsts.
• Pasaules Tirdzniecības organizācijas struktūras augšgalā atrodas organizācijas visaugstākā institūcija – Ministru konference. Ikdienas darbu Pasaules Tirdzniecības organizācijā veic virkne pakārtotu institūciju.
• Latvija ir kļuvusi par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti 1999. gada 10. februārī. Kopš 2004. gada tā ir Eiropas Savienības dalībniece. Visas ES dalībvalstis ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībnieces, tāpat kā Eiropas Savienība pati par sevi.
• Pasaules Tirdzniecības organizācijas galvenie uzdevumi ir šādi: palīdzība jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīm; specializēta palīdzība eksporta veicināšanai; reģionālās vienošanās par tirdzniecību; sadarbība ar citām institūcijām; nacionālo tirdzniecības politiku pārraudzība.
• Pasaules Tirdzniecības organizācijai ir ļoti svarīga vieta un loma starptautiskas tirdzniecības attīstībā, tāpēc, ka tā ir vienīgā starptautiskā organizācija, kas nodarbojas ar globālu tirdzniecības noteikumu izstrādi starp valstīm.
• Pasaules Tirdzniecības organizācijas darbība dod iespēju valstīm tirdzniecības partnerēm: maksimalizēt konkurētspējīgas produkcijas ražošanas apjomu; optimizēt resursu daudzumu, kas tiek izmantoti produkcijas un pakalpojumu ražošanā iekšzemes patērēšanai un eksportam; rēķināties ar peļņas gūšanu no eksporta un importa operācijām.
…