1.PTO vieta un loma starptautiskā tirdzniecībā.
Kopš 1947.gada starp pasaules lielākiem starptautiskās tirdzniecības dalībniekiem notikuši 8 tirdzniecības sarunu raundi ar mērķi padarīt starptautisko tirdzniecību liberālāku. Tikai 8 sarunu raundā (Urugvajas raunds), kas notika no 1986 līdz 1994.gadam Ženēvā, kur 123 valstīm runājot par – tarifiem, ne-tarifu pasākumiem, noteikumiem, pakalpojumiem, intelektuālām īpašumtiesībām, strīdus izšķiršanu, tekstilu, lauksaimniecību, tika panākta vienošanās par PTO dibināšanu.
Urugvajas sarunu raunda rezultātā 1994.gadā 123 valstīm vienojoties, tika parakstīts Marakešas līgums, ar ko tika nodibināta Pasaules tirdzniecības organizācija jeb PTO (The World Trade Organization). PTO ir starptautiska organizācija, kas pārrauga daļu no tiem līgumiem, kuri veido „tirdzniecības noteikumus“ starp PTO valstīm. PTO tika izveidota 1995. gada 1. janvārī, lai aizstātu Vispārējo līgumu par tarifiem un tirdzniecību - GATT (General Agreement on Tariffs and Trade)1, - veselu virkni pēckara laika tirdzniecības vienošanos, kuru nolūks bija sekmēt brīvo tirgu, balstoties uz brīvas tirdzniecības principiem, veidot pasaules tirdzniecību. GATT principus un līgumus pārņēma PTO, un tās uzdevums bija tos administrēt un paplašināt. Pretstatā GATT, kas aptvēra tikai tirdzniecību ar precēm, PTO ir pastāvīga ievērojama institucionāla struktūra ar savu sekretariātu. Ir izplatīta prakse, ka sekretariāts vai nu pats vai kopā ar starptautiskām organizācijām, rīko seminārus (piemēram, par konkrētiem PTO pasākumiem, strīdu izšķiršanu, tirdzniecības politiku u.c.), piedāvā praktisku vai tehnisku palīdzību dalībvalstu valdībām, kas iesaistīti iestāšanās sarunās, realizē PTO saistības vai grib aktīvi piedalīties daudzpusējās sarunās. PTO ir vienīgā starptautiskā organizācija, kas nodarbojas ar globālu tirdzniecības noteikumu izstrādi starp nācijām. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt brīvu, paredzamu un regulāru, tirdzniecības plūsmu un samazināt vai atcelt barjeras starptautiskajai tirdzniecībai.…