SECINĀJUMI
• Jāsecina, ka svarīgs izaugsmes punkts starptautiskajā tirdzniecībā parādījās pēc Otrā pasaules kara, kad tika izveidota GATT, kas regulēja tirdzniecību to dalībvalstu starpā. Savukārt PTO, kas tika dibināta 1995. gadā, savā ziņā ir GATT darbības turpinātāja, mūsdienās izpildot daudzas no GATT funkcijām.
• Jāsecina, ka PTO līgumos ietvertie pamatprincipi ir tirdzniecība bez diskriminācijas, aizsardzība ar tarifiem, tirdzniecības vides stabilitāte un godīga konkurence. Citiem vārdiem, PTO galvenais mērķis ir brīva un atvieglota tirdzniecība, balstīta uz vienlīdzīgiem noteikumiem, vienlaikus ņemot vērā jaunattīstības valstu iespējas.
• Jāsecina, ka, iestājoties PTO, valsts uzņemas saistības tirgus pieejamības jomā. Tirdzniecībai ar precēm tiek noteikts ievedmuitas tarifu maksimālais līmenis jeb "griesti". Vienlaikus PTO līgums paredz elastīgu pieeju tirgus aizsardzībai, kas nozīmē, ka, nepārsniedzot noteiktu līmeni, valsts var piemērot tik lielu ievedmuitu, cik nepieciešams, lai netiktu apdraudēta vietējā ražošana.
• Jāsecina, ka lēmumi PTO tiek pieņemti pēc vienprātības principa, bet katari valstij ir sava balss gadījumos, ja notiek balsošana. Vienprātības princips tika saglabāts no GATT. Iespējams, ka laikā, kad GATT bija mazāks dalībvalstu skaits, vienprātības princips bija pieņemam, tomēr pašlaik tas rada problēmas.
• Jāsecina, ka Latvijai kā mazai valstij, kuras ietekme uz globāliem ekonomiskiem un politiskiem procesiem ir niecīga, ir izdevīgi būt lielas ekonomiskas organizācijas dalībvalstij, tādējādi iegūstot lielāku ietekmi dažādu domstarpību un strīdu risināšanā, kas var rasties tirdzniecībā un ar tirdzniecību saistītajos jautājumos.
…