Pasaules Tirdzniecības organizācija un tās nozīme Latvijas ārējā tirdzniecībā

1.1.Organizācijas dibināšana un darbības mērķi
Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) tika dibināta 1995. gada 1. janvārī Vispārējā vienošanās par tirdzniecību un tarifiem (General Agreement on Tariffs and Trade – GATT) septītā un lielākā Urugvajas sarunu raunda rezultātā. PTO pārmantoja VVTT izvirzītos uzdevumus, taču atšķirībā no VVTT, kas regulēja galvenokārt preču tirdzniecību, PTO aptver arī pakalpojumu un inovāciju līgumus (intelektuālais īpašums). PTO veic sekojošas funkcijas:
1.administrē un īsteno daudzpusējos un plurilaterālos tirdzniecības līgumus, kuri kopā veido nolīgumu par PTO;
2.darbojas kā daudzpusējs sarunu forums, t.i., veic starptautiskā foruma lomu tirdzniecības pārrunās, kas ir virzītas uz tirdzniecības liberalizāciju un tās tālākās attīstības perspektīvu, vai nu atverot nacionālos tirgus, vai paplašinot jautājumu un instrumentu kopumu, kas regulē ārējo tirdzniecību;
3.risina tirdzniecības strīdus – veic starptautiskās “tiesas” lomu, dodot iespēju valstij atrisināt strīdu ar citām dalībvalstīm;
4.nacionālo tirdzniecības politiku pārraudzīšanu;
5.sadarbību ar citām globālās ekonomiskās politikas izveidē iesaistītām organizācijām.1
PTO galvenais uzdevums ir nodrošināt brīvu, paredzamu un regulāru, tirdzniecības plūsmu. Lai efektīvi pildītu šo uzdevumu organizācija savu darbību realizē balstoties uz noteiktiem principiem un cenšas panākt, lai tirdzniecības sistēma būtu:
bez diskriminācijas – valstīm nevajadzētu diskriminēt kādu no tās tirdzniecības partnerēm, pilnīgi visām valstīm piemērojot tā saucamo Vislielāko labvēlības režīmu (“most-favoured-nation” – MFN status), kā arī nerealizēt diskriminējošas darbības attiecībā uz importa precēm un pakalpojumiem salīdzinājumā ar pašmāju ražojumiem un pakalpojumiem, tādējādi radot tādus apstākļus precēm un pakalpojumiem pēc to ieiešanas kādas valsts tirgū, kuri nebūtu sliktāki par ekvivalentai vietējai produkcijai nodrošinātiem apstākļiem.…