Biržu darbības pamatprincipi ir gadsimtiem seni, un to aizsākumi meklējami jau viduslaikos. Pēc izplatītākas versijas pirmo reizi jēdzienu „Birža” var satikt Beļģijas pilsētiņā Briģē Eiropas tirdzniecības krustojumā, kur tirgotāji satikās īpašā laukumā ar nosaukumu „de Burse”.
Tad tirdzniecība bija lēna, tomēr cilvēki atrada veidu, kā apmainīties ar precēm un ziņām par to, kur un kas ir nopērkams labāk un lētāk. Lai nodrošinātu lielam cilvēku skaitam iespēju apmainīties ar precēm un informāciju, tika izveidoti pašreizējo biržu priekšteči – gadatirgi. Gadatirgi tika organizēti noteiktā visiem vietā un laikā, un uz tiem sabrauca daudzi tirgotāji un pircēji. Tādējādi gadatirgū, noskaidrojot vairāku tirgotāju cenas, pircējs varēja noteikt konkrētas preces izdevīgāko cenu, kas apmierināja abas darījuma iesaistītas puses. Šajos gadatirgos tika ieviesti arī tirgošanas noteikumi, tie garantēja pircējam saņemt kvalitatīvu preci, bet pārdevējs bija drošs par to, ka viņam samaksās.
Sapulcināt daudzus tirgus dalībniekus vienkopus bija izdevīgi viesiem – gadatirgus organizatoram par ieguldīto darbu pienācās samaksa no katra tirgotāja, pircējam bija iespēja noskaidrot īsto cenu, savukārt pārdevējam bija iespēja vieglāk un ātrāk pārdot preci. Līdztekus gadatirgos visiem dalībniekiem bija iespēja apmainīties ar informāciju, tādējādi noskaidrojot kādas preces tirgū vēl ir nepieciešamas un par kādu cenu to var pārdot. …