Jau kopš senatnes ir pastāvējusi apziņa, ka cilvēcei ir jāmeklē plašāki apvāršņi, nepieciešams dzīvot pasaules mērogā, t.i. globāli. Atskatoties vēsturē, var redzēt, ka tas notika iekarojot citas zemes, izveidojot kolonijas, notiekot aktīvai tirdzniecībai starp divām pasaules daļām.
Pašlaik notiek process, ko speciālisti ir nosaukuši par globalizāciju. Par globalizāciju var runāt kā par mūsdienu pasaules vispārīgās attīstības tendenci un arī nepieciešamību, kura skar visas modernās sabiedrības dzīves sfēras.
Mūsdienās globalizācija ir skārusi visu pasauli- vienas pasaules valstis vairāk, citas mazāk. Globalizācija ietver gan pozitīvus aspektus, gan arī jaunas problēmas sabiedrības politiskajās, sociālajās, ekonomiskajās un komunikatīvajās attiecībās.
Vārdam “globalizācija” autore literatūras avotos, kurus apskatīja, atrada dažādas definīcijas. Autore minēs dažas no tām.
Globalizācija(globalization) ekonomiskās un sociālās integrācijas pastiprināšanās process pasaulē, kas ietekmē daudzus cilvēku dzīves aspektus. Pirmais mūsdienu globalizācijas vilnis notika 1870.-1914.g., otrais-1950.-1980.g. Pēdējais globalizācijas posms sākās pēc 1980.g., tam raksturīga strauja tehnoloģijas attīstības radītu starptautisko organizāciju apjoma un intensitātes palielināšanās. Globalizācijas gaitā ražošana, maiņa, starptautiskā kapitāla kustība pārvar nacionālo robežu un attālumu radītos šķēršļus. Ražojošā darbība, finanšu kustība tiek īstenota starptautiskā mērogā, ignorējot ekonomisko aģentu nacionālo piederību. Nacionālās valstis deleģē arvien vairāk savu funkciju starptautiskajām institūcijām, kuras regulē ekonomiskās norises pasaules mērogā un padara atsevišķas valsts izolētu un pilnībā autonomu attīstību neiespējamu.1
Globalizāciju var definēt kā procesu, kas cilvēkus, organizācijas, tirgu, tehnoloģiju, finanses, informāciju un pārvaldību saista vienā vispārējā mijiedarbju tīklā pāri nacionālu valstu robežām. Globalizācija nozīmē, ka indivīdi, privātuzņēmumi, valdības un nevalstiskās organizācijas ar partneriem dažādās pasaules vietās var mijiedarboties ātrāk, tālāk un lētāk nekā iepriekš. Šajā mijiedarbībā iespējams radīt produktus un idejas, kuriem ir globāla izplatība. …