Jau no seniem laikiem cilvēks ir izmantojis dažādus, bet vispirms jau lielos savvaļas dzīvniekus. Tie tika nogalināti, lai iegūtu gaļu un ādas. Taču, kamēr viņiem nebija spēcīgu ieroču, dzīvnieku skaitu viņi īpaši neietekmēja. Bet sakarā ar iedzīvotāju skaita palielināšanos un medību ieroču pilnveidošanos izzuda tādi dzīvnieki kā Eiropas vērsis, Eirāzijas zirgs, Stellera jūras govs.
Lielākoties dzīvnieku izzušanā ir vainojami cilvēki. Uz izzušanas robežas bieži dzīvnieki nonāk tieši medību dēļ. Piemēram, pirms 100 gadiem Ziemeļamerikas stepēs ganījās miljoniem Amerikas bizonu, taču pēc intensīvām medībām jau pēc 20 gadiem bija palikuši tikai kādi 800 bizoni. Uz izmiršanas robežas bija arī tādi dzīvnieki kā Eiropas bizons jeb sumbrs, Prževsļska zirgs, Āfrikas zilonis un daži citi. Tagad tie ierakstīti Sarkanajā grāmatā.
Dzīvnieku skaita samazināšanās nav atkarīga tikai no medībām. Ļoti lielu ietekmi uz dzīvniekiem atstāj mežu izciršana, neskarto zemju uzaršana, purvu nosusināšana un upju aizsprostošana. Taču jāatzīst, ka ir dzīvnieki, kuru skaits arī palielinās tādos apstākļos. Piemēram, uzceļot HES aizsprostu, zem ūdens nokļūst visa upes augšgala paliene un tai pieguļošās teritorijas. Tā rezultātā daudzi putni, zīdītāji un citi dzīvnieki zaudē savu dzīvesvietu. Daļa no tiem pārceļas uz citu vietu, daļa aiziet bojā. Applūdinātajās vietās palielinās to ūdensputnu un zivju skaits, kas spēj dzīvot stāvošā ūdenī.…
