Demogrāfiskā situācija Latvijā mūsdienās.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējo desmit gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 194 000 cilvēku. [6.] Rezultāti liecina, ka Latvija ir dziļā demogrāfiskā krīzē, no kuras tuvākajā un vidēji tālā nākotnē mums nav izredzes izkļūt. Pozitīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums, proti, kad dzimušo skaits pārsniedz mirušo skaitu, pēdējo reizi fiksēts 1990. gadā. Pēc tam vērojams ļoti straujš dzimstības kritums un mirstības pieaugums. Tikai pirms septiņiem gadiem parādījās pozitīva iezīme un dzimušo skaits valstī sāka palēnām pieaugt. Tomēr process ir viļņveidīgs. Latviešu tautības iedzīvotāju paaudžu maiņa notiek mazliet labvēlīgāk. Dzimstība ir mazliet augstāka, mirstība – zemāka. Latvijai vismaz tuvākajos 45 gados neesot nekādu izredžu tikt ārā no mīnusiem dzimušo un mirušo skaita starpības ziņā. [5.]
Seminārā "Kas notiek ar Eiropas demogrāfiju?" bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks atzina, ka galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās cēlonis ir ļoti zemā dzimstība, kas ir skaidrojama ar cilvēku pašreizējo vērtību sistēmu, kurā labklājības līmenis nereti tiek ierindots augstāk nekā bērna laišana pasaulē. Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka katrs bērns ierobežo mūsu centienus pēc labklājības. Sabiedrība ir materiālistiska un izvēlas paaugstināt savu labklājību uz bērnu rēķina. Baštiks norādīja, ka valsts un tās iedzīvotāju labklājības līmenis neveicina bērnu skaita palielināšanos ģimenē: "Mēs skaidri redzam, ka tieši bagātākajās valstīs iedzīvotāju skaita samazināšanās ir īpaši aktuāla, turpretī daudzās nabadzīgās valstīs šī problēma ir sveša." [6.]
Summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim) kopš 1990. gada noslīdējis no 2 līdz 1,24. Augstākais (2,21) bija 1986. un 1987. gadā. [5.]
…