A.Špona un I. Čamane salīdzinot un izvērtējot skolotāja vadības stilus, secina, ka demokrātiska pedagoģiskā darbība veicina: skolēnu pašaudzināšanu; apzinātu paradumu un pašregulācijas veidošanos. Tādēļ nepieciešams skolotāju ↔ vecāku ↔skolēnu kopīgs darbs, pedagoģiskā dzīvā trīsstūra reāla darbošanās, kas balstīta uz savstarpēju cieņu, ieinteresētību un argumentāciju (Špona, Čamane, 2009).
A. Špona un I. Čamane apglavo: „Skolotāja vadības stils un metodes nosaka savstarpējās attiecības un darba rezultātus. Vadīšanas efektivitāte ir atkarīga no plānošanas un mērķu apzināšanas procesa. Mērķa izvirzīšana ir plānošanas galvenais nosacījums. Mērķis ir domās paredzēts ideāls darba rezultāts, ko cenšas sasniegt kopīgā darbā. Skolotājs ¬¬stimulē pusaudžus aktīvi darboties, rada apstākļus, kas veicinātu pusaudžu motivāciju. Motivāciju nosaka indivīdu vajadzības, ietekmē psihofizioloģiskās īpašības un kompetence. Motivācijas faktori ir: pašapliecināšanās vajadzība; atbildības izjūta; piederības izjūta; Motivāciju veicina: individuāla pieeja; vērtēšana; kopīga plānošana; vadības stils; komunikācija; vajadzību ievērošana; palīdzība un atbalsts. Vajadzību apmierināšana un sekmīga darbība veicina cilvēku motivācijas pilnveidošanos.”( Špona, Čamane, 2009, 50)
ASV mūzikas pedagogs Alans Gumms (Alan Gumm) uzsver, ka organizējot kora nodarbības ir svarīgi saprast, iepazīt skolēna vajadzības, spējas, vecumposma īpatnības, lai pēc iespējas veiksmīgāk varētu sekmēt skolēna attīstību. Spēja radīt labvēlīgu, motivējošu mācīšanās vidi ir nepieciešama īpašība diriģentu un skolotāju vidū, cenšoties attīstīt noteiktu kora mūzikas mācību modeli un novērtēšanas instrumentu (Gumm,1993).
Latviešu pedagoģe Iveta Kepule uzsver, ka kustības kora mūzikas mākslā ir viens no skolēna pāsipauzsmes līdzekļiem, kad saistībā darbojas prāts un ķermenis. Neviena muzikāla darbība nav iedomājama bez kustībā, un kustības atraisa skolēnu aktivitāti, caur kustībām skolēns izsaka savu attieksmi un pašrealizējas (Kepule, 2012).
…