Mērķis: Izstrādāt paņēmienus, kas sekmē cilvēka
pašapziņas attīstību un stabilizēšanos.
Cilvēkam ir pazemināts pašvērtējums VIŅŠ NESPĒJ IESĀKTO NOVEST LĪDZ GALAM
1. Iespējamie apstākļi, kādos šim cilvēkam varētu būt radies zemais pašvērtējums, un viņa izturēšanās īpatnību apkopojums.
Cilvēka apziņai jeb pasaules atspoguļojumam sevī ir divas formas:
• pašapziņa – sevis pazīšana,kuras sākums meklējams pašsajūtās,
• pašizziņa – savas psihiskās un fiziskās īpatnības izzināšana. Paškontroles rezultātā var pamanīt savas kļūdas.
Cilvēki nepiedzimst ar apziņu. Tā veidojas cilvēka un apkārtējās vides, sabiedrības savstarpējā mijiedarbībā.
Pirmā vide, ar kuru sastopas cilvēks piedzimstot, ir ģimene. Zinātnieki pierādījuši, ka pašapziņas veidošanās “saknes” var meklēt jau grūtniecības stadijā, cik bērns ir gribēts un gaidīts. Vēlāk ģimenes apstākļi, kādos bērns aug, var ietekmēt viņa pašvērtējumu. To ceļot, vai arī graujot.
I. Bērna darbība veidojas, atdarinot pieaugušo darbību. Tādā veidā tiek dota priekšzīme. Ja vecāki (un citi pieaugušie) paši nespēj sniegt labu piemēru savai atvasei, bērns gūst nepareizu vai izkropļotu piemēru par šīs darbības izpildes veidu. Respektīvi, ja šī bērna vecākiem pašiem ir zems pašvērtējums un viņi nespēj iesākto novest līdz galam, kādu iemeslu dēļ, arī bērnam var tādi rasties un problēma atkārtojas.
II. Vecāki, savas neizglītotības dēļ, veicina bērna zemā pašvērtējuma veidošanos, ja viņi aizrāda par bērna iesāktās darbības nelietderību, nepaskaidrojot iemeslus, liek darbību pārtraukt. Pieaugušie sakot: “Ko tu
III. niekojies ar mantām, tu taču esi jau liels!”, vai pasmejoties, traumē bērnu. Viņš sāk kaunēties par vēlmi rotaļāties. Šajā gadījumā pieaugušais pat varbūt nepamanīja, ka bērns bija iesācis celt no klucīšiem māju.
…
