PAŠAPZIŅAS ATTĪSTĪBAS PSIHOLOĢISKAIS ASPEKTS.
Pašapziņa veidojas pakāpeniski ārpasaules, sevis iepazīšanas un atspoguļošanas gaitā.
Psihologi Es koncepcijā izdala 3 galvenos elementus (Berna, Pickas, Rodžera teorijas).
1. Es fiziskais tēls. Tas ir priekšstats par savu ķermeni.
2. Pašnovērtējums.
3. Uzvedības reakcija – tā ir konkrēta bērna darbība vai rīcība, kurai par pamatu ir Es fiziskais tēls un pašnovērtējums.
Krievu pedagogs un psihologs Ļ. Vigotskis pašapziņas veidošanos aplūko kā attīstību pa posmiem, kur katra iepriekšējā pakāpe sagatavo nākamo:
- uzkrājas priekšstati pašam par sevi;
- tiek izzināts par sevi aizvien vairāk;
- summēšanās rezultātā notiek interorizācijas process;
- rodas sevis, savu īpatnību un oriģinalitātes apzināšanās;
- veidojas spriešanas spēja, pašnovērtēšana. [2;38].
Psihologs Kons nosauc četrus galvenos komponentus, kurus ieteic aplūkot kā pašapziņas attīstības fāzes:
1) identitātes apzināšanās, kuras iedīgļi pamanāmi jau 11 mēnešu vecumā, kad zīdainis sāk atšķirt sajūtas, kas nāk no viņa paša ķermeņa no tām sajūtām, kuras izraisa apkārtējie priekšmeti;
2) Es kā aktīva elementa, kā darbības subjekta apzināšanās, kas izveidojas 2 – 3 gadu vecumā, kad bērns apgūst personu vietniekvārdus;
3) Savu psihisko īpašību apzināšanās, kas rodas pašvērtējuma datu vispārināšanas rezultātā un tāpēc prasa pietiekami attīstītu abstrakto domāšanu;
4) Sociāli tikumiskais pašvērtējums, kas veidojas pusaudža un jaunieša gados, pamatojoties uz saskarsmes un darbības pieredzi.[12;36].
…