Pasakas izmantošana izglītībā sākumskolā

Kopš agras bērnības atceros dažādas pasakas, gan latviešu, gan citu tautu. Galvenā iepazīšanās ar pasakām bija mājās, sākumā ar mammas vai omītes palīdzību, vēlāk jau pati sāku lasīt un pārlasīt iemīļotākās grāmatas. Tagad pāršķirstot dažādas pasaku grāmatas, uz tām skatos savādāk nekā bērnībā. Lielāku uzmanību pievēršu varoņu raksturam, pasakas sižetam un notikumu kopsakarībām, un protams pasakas jēgai, ko gan attiecīgā pasaka varētu mācīt bērnam. Tāpēc mana darba mērķis ir apskatīt galvenās iespējas, kuras varētu izmantot skolu mācību programmās.

Sākumskolas vecuma bērnu psihiskās attīstības raksturojums
Pēc Z. Freida psihoseksuālās attīstības stadiju klasifikācijas (I. Puškarevs 2001) sākumskolas vecums ietilpst latentā stadijā (6 līdz 11 – 14 gadi) Šai stadijai raksturīga infantilo seksuālo interešu pazemināšanās. Šajā laikā parādās jaunas intereses, aktivitātes un attiecības.
Sākumskolas bērnu psihiskās attīstības robežas nosaka bērna individuālās attīstības līmenis un īpatnības.
Fiziskais raksturojums
Izteikti paaugstināta kustību aktivitāte, tāpēc bērniem ir lielas grūtības ilgu laiku nosēdēt skolas solā, grūti pakļaut savu uzvedību gribas kontrolei. Lielie muskuļi šajā periodā ir labāk attīstīti nekā sīkā muskulatūra, tāpēc bērni var ātri nogurt, ja ilgi jāraksta vai jāpiepūlē rokas pirksti precīzās kustībās. Acu fizioloģiskā attīstība pilnībā beidzas apmēram 8 gadu vecumā, tāpēc šajā vecumā ilga lasīšana un televīzijas skatīšanās var būt kaitīga bērna acīm. Šajā vecumā bērni biežāk slimo, jo, atnākot uz skolu, tie bērni, kuri nav izslimojuši bērnu slimības, tagad tās izslimo.…