Pārtikas rūpniecība

Sociālā vide

1998.gadā rūpniecībā Latvijā ir nodarbināti 24,4% visu strādājošo. Ieguves un apstrādes rūpniecībā – 16,6%.Periodā no 1990.gada uz pusi ir samazinājies gan ieguves, gan apstrādes rūpniecībā strādājošo skaits. Šajās rūpniecībās saražoto preču apjomi 1998.gadā kritās par 9,8%, noslīdot līdz 19% no IKP.

Tehnoloģiskā vide

Attīstoties rūpniecībai ,citiem apstākļiem nemainoties, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes īpatsvars samazinājies. Šajā nozarē pieaugumu pamato neliels patēriņa apjoma pieaugums un iespējamās cenu korekcijas.
Attīstoties ražošanas tehnoloģijām, palielinās bezdarbs, jo attīstītākai tehnoloģijai nav vajadzības nodarbināt tik daudz strādnieku.
Ražošanas notekūdeņi ir jebkuri notekūdeņi, kas novadīti no vietām, kuras paredzētas rūpniecības vai tirdzniecības vajadzībām, un kuri nav kvalificēti kā komunālie notekūdeņi un lietus ūdeņi. Atkarībā no ražošanas rakstura ražošanas notekūdeņus raksturo noteikts, katram konkrētam uzņēmumam tipisks piesārņojošo vielu sastāvs.
Pārtikas ražošanas rūpniecības notekūdeņu piesārņojuma koncentrācija vienmēr ir daudz augstāka nekā sadzīves notekūdeņos. Daudzas piena un gaļas pārstrādes rezultātā ražošanas notekūdeņos nokļuvušās vielas, kaut arī ir bīstamas videi, pēc būtības ir vērtīgas izejvielas, tādēļ jāmeklē iespējas to atkārtotai izmantošanai.

…