Bez šīm četrām pamatizejvielām var izmantot arī dažādas papildizejvielas, piem. miežu cieti, kukurūzas putraimus, rīsus, cukura sīrupu u.c. izejvielas.
Papildizejvielu nozīme – piedod alus šķirnēm dažādas garšas īpašības, kā arī daudzām papildizejvielām ir ekonomiskais pamatojums.
1.1 Iesals
Alus ražošanā ar vārdu “iesals” parasti saprot miežu iesalu. Retumis iesalu gatavo arī no kviešiem (senāk arī no rudziem, auzām), citās pasaules klimata joslās arī no prosas, rīsiem, kukurūzas, taču tad parasti ir runa par t.s. speciālo alu vai alum līdzīgiem dzērieniem. Cita lieta, ka iesalu no miežiem var gatavot dažādi- alus ražošanā izmanto gan gaišos, gan tumšos iesals, tāpat arī karameļiesalu..
Iesala ražošana ir samēra ilgstošs process, kas prasa daudz darba, labu tehnoloģiju, lielas ražošanas platības. Ņemot vēra iesalā esošo fermentu aktivācijai nepieciešamo “atpūtas laiku” noliktavā, no tā ražošanas sākuma līdz nodošanai alus vārīšanai nepieciešamas vismaz 38-40 dienas. Latvijā var izaudzēt kvalitatīvus alus miežus, tomēr vietējo ražu iesala gatavošanai izmanto tikai Tērvetes, Bauskas un Piebalgas alus darītavas. Grūtāk ir ar audzēšanu, jo prasības kvalitatīviem alus miežiem ir ļoti augstas. Lai iegūtu labas kvalitātes iesalu, alus mieži jāaudzē vienlaidus platības, no kurām varētu novākt viendabīgus un vienmērīgas kvalitātes alus miežus.
Iesalu iegūst – mērcējot, diedzējot un kaltējot miežu graudus. Iesala ražošanas ilgums – 38-40 dienas un vismaz 1 mēnesi iesals vēl tiek izturēts.
Iesala ārējais izskats: jābūt tīram, ar graudu piemaisījuma saturu ne vairāk kā 5 % (2 šķira), bez asnu piejaukuma, appelējušiem graudiem un graudu kaitēkļiem.
Krāsa: vienmērīga, no gaiši dzeltenas līdz zeltainai, nav pieļaujams zaļgani tumši toņi.
Smarža: iesala, tīra, mazliet stiprāka ir tumšam iesalam, nav pieļaujama skāba, pelējuma un citas svešas smaržas. …