21. gadsimts cilvēcei sagādājis ne vienu pārsteigumu – negaidītas dabas katastrofas un nemitīgās cilvēku izraisītās nelaimes, krasas nobīdes no ierastā gadalaiku rituma un zinātnieku brīdinājums par globālās sasilšanas bēdīgajām sekām. Dabā viss ir saslēgts vienotā ķēdē - ja vienā no posmiem rodas problēmas, tās neizbēgami izpaudīsies pārējos. Tā notiek arī ar pārtiku. Dabā notiek dabas katastrofa, piemēram, sausums. Savukārt sausuma dēļ cilvēki saražo mazāk pārtikas, kas izsauc pārtikas trūkumu. Tālāk pārtikas trūkums izsauc daudz problēmu: badu, pārtikas trūkuma dēļ izraisītos nemierus un tie izraisa cilvēku slimības vai pat nāvi.
Pārtika ir jebkura viela, ko dzīvie organismi ēd vai dzer. Nereti pat saka, ka cilvēks ir tas, ko viņš apēd. No pārtikas daudzuma un kvalitātes ir atkarīga cilvēka veselība, darbaspēja, dzīves ritms un pat garastāvoklis, jo pārtika ir nozīmīgs enerģijas avots.
Uzturs ir barības vielu kopums, kas nepieciešams normālām dzīvības norisēm organismā. Pareizs, jeb veselīgs uzturs ir tāds uzturs, kas nodrošina vislabākos apstākļus cilvēka augšanai un attīstībai, augstas darbaspējas un labu pielāgošanos ārējās vides pārmaiņām. [ 9,50]
Veselīgs, pilnvērtīgs uzturs būtiski veicina cilvēka fizisko un garīgo attīstību, paaugstina darbaspējas un mūža ilgumu. Tātad veselīgs uzturs ir veselības pamats. Visā pasaulē tiek meklēti veidi, kā nostiprināt veselīga uztura pamatprincipus. Pareizs uzturs rada iespēju saudzēt un nostiprināt veselību.
Dzīvības procesu uzturēšanai nepieciešama enerģija. Cilvēks nevarētu dzīvot, ja negūtu enerģiju no ārpasaules, ja organismā nenotiktu vielmaiņa. Enerģijas avots, ko mēs varam izmantot, ir pārtika. Ar pārtiku uzņemto un organisma patērēto enerģiju aprēķina siltuma mērvienībās - kalorijās. Lai tiktu nodrošināta pamatvielmaiņa (tā notiek organismā neatkarīgi no mūsu gribas piepūles), uz vienu kilogramu ķermeņa svara ir nepieciešama kkal stundā. Piemēram, cilvēkam, kurš sver 68 kg, lai organismā normāli noritētu pamatvielmaiņa, diennaktī jāuzņem 68 x 24 = 1632 kkal. Turklāt organismam vēl nepieciešamas papildu kalorijas dažādu darbu veikšanai, jo fiziskais darbs, kā arī domāšana patērē enerģiju. Enerģiju, kas nepieciešama darbībai, cilvēks var regulēt ēdot. [8,34]
Pārtikas problēmai ir globāls raksturs, tā ir daudzveidīga problēma vienlaikus gan dabas, gan sociāli ekonomiskā. Tā atspoguļojas gandrīz visās sabiedrības dzīves sfērās un ir ļoti liels drauds vairākiem valstu desmitiem. Pasaulē ir ļoti izplatītas tādas pārtikas problēmas kā bads, aptaukošanās, pārtikas dēļ izraisīti nemieri un vides piesārņojums. Bads ir vistraģiskākā problēma, jo no bada katru gadu mirst miljoni cilvēku, tapāt daudz cieš no pārtikas trūkuma. Galvenokārt bada izcelsme ir saistīta ar dabas procesiem, tādiem kā sausums, stipras lietus gāzes, vulkānu izvirdumi un zemestrīces, kuri rada augsnes degradāciju. Visvairāk bads ir izplatīts tuksnešu zonās, seismiski aktīvajos rajonos, kur katru gadu vulkāna izvirduma lavas pārklāj zemes, uz kurām vēl vairākus gadus pēc tā nav iespējams audzēt pārtiku. Pārtikas problēma ir kā monēta ar divām pusēm – vienās valstīs cilvēki cieš badu, citās cieš no aptaukošanās radītajām slimībām. No aptaukošanās galvenokārt cieš attīstītu valstu iedzīvotāji, kuri ir iecienījuši tā saucamo „fastfood”. Galvenokārt tie ir ASV, Lielbritānijas iedzīvotāji, kuri dienā uzņem vairāk kaloriju, nekā organismam ir nepieciešams.…
