Pārtikas kvalitāte

Pārtikas nozari Latvijā var minēt kā sfēru, kur kādreiz ļoti izteikts bija standartu pielietojums – pastāvēja GOST standarti gan atsevišķiem produktiem, gan analītiskajām metodēm, gan ražošanas procesiem. Latvijai atgūstot neatkarību, GOST zaudēja savu nozīmīgumu un pārtikas nozarē ienāca starptautiskie un nacionālie standarti.
Pārtikas sfērā izmantojamie Latvijas standarti pārsvarā tika izstrādāti un ieviesti, ņemot par pamatu dažādus starptautiskos standartus, kas atsevišķām pārtikas nozarēm bija atšķirīgi. Līdz brīdim, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES), vairāku atsevišķu pārtikas nozaru nacionālie standarti tika izstrādāti, par pamatu ņemot ES normatīvos aktus, un tikai tad, ja atsevišķam produktam vai analītiskajai metodei nebija ES regulējuma, nacionālajam standartam par pamatu tika ņemts kāds starptautisks standarts. Pēc Latvijas iestāšanās ES, primāras kļuvušas ES regulas un direktīvas. Regulas tiek piemērotas tieši, bet direktīvas galvenokārt tiek ieviestas kā Ministru kabineta noteikumi, līdz ar to nacionālie standarti, kuru pamatā bija Es prasības, tika atcelti.
Pārtikas nozarē pasaulē pašreiz ir ļoti daudz starptautisku organizāciju, kas nodarbojas ar standartu izstrādi pārtikas produktu kvalitātes prasībām, analīžu metodēm, iekārtām, materiāliem, bet aizvien lielāku nozīmi iegūst Pārtikas kodeksa komisija (Codex Alimentarius Commission (CAC)), kas izveidota apvienotās Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas un Pasaules Veselības organizācijas (FAO/WHO) pārtikas standartu programmas īstenošanai un izstrādā standartus pārtikas produktiem, kas domāti starptautiskajam tirgum.…