Ir jāņem vērā, ka jaunās tehnoloģijas, iespējas un nosacījumi ir būtiski ietekmējuši un mainījuši ražošanas procesu visā pasaulē, tāpēc ikvienas produkcijas sastāvs mēdz mainīties. Jaunās tehnoloģijas un ķīmiskās vielas ir atvieglojušas ražotāju darbu, uzlabojušas pārtikas produktu vizuālo izskatu un īpašības, bet kardināli izmainījušas dabīgā produkta sastāvu, tādējādi radot nelabvēlīgas sekas uz cilvēku un dzīvnieku organismu. Arvien biežāk uz pārtikas produktu etiķetēm izlasām dažādu vielu klātbūtni, kā emulgatori, piedevas, iebiezinātāji. Bet vai mēs vispār zinām, kas tieši tās ir par vielām, kāds labums vai tieši pretēji – sliktums- no tām? Pārtikas aprites globalizācija nepārtraukti rada jaunas problēmas un risku attiecībā uz patērētāju veselību un interesēm. Cilvēku un citu dzīvu būtņu veselība cieš gan no šo ķimikāliju nokļūšanas vidē, piemēram, ūdenī, gan no to atlieku saglabāšanās pārtikas produktos.
Arvien vairāk cilvēku cieš no alerģijas pret kādu pārtikas produktu. Apmēram 1-2% pieaugušo un līdz 8% bērnu ir smaga alerģija. Šo cilvēku skaits palielinās, īpaši pārtikas piesārņojuma ar ķimikālijām un neveselīgās apkārtējās vides dēļ. Ļoti mazs daudzums alergēnā produkta var izraisīt slimību vai pat nāvi.
Darba mērķis ir izpētīt literatūrā pieejamo informāciju par partikas kvalitātes rādītājiem, kādi faktori to ietekmē un kādas ir sekas lietojot nekvalitatīvu pārtiku.
1. Pārtikas kvalitāte
1.1.Lietišķā kvalitāte
Lietišķās kvalitātes būtību nosaka pircēja prasības un vēlmes, tās galvenokārt balstās uz organoleptiskajiem rādītājiem.
Lietišķā kvalitāte ir vienkāršota un reizē arī paplašināta tehniskās kvalitātes organoleptiskās novērtēšanas daļa, produkta organoleptisko īpašību sīkāka izzināšana.
Tādu raksturojošo lielumu meklēšana (pārbaudīšana), kas nav nepieciešami preces identifikācijai, bet kas nepieciešami pircēja prasību apmierināšanai, tas ir, kvalitātes pamatprincipa „Kvalitāte izsaka lielākās labvēlības ievērošanu attiecībā pret patērētāju” īstenošanai.…
