Pārtikas konservēšanas tehnoloģiju attīstība

1. IEVADS
Konservēšanas tehnoloģiju attīstība skar ikkatru, jo tā nosaka, cik daudzveidīgs un kvalitatīvs ir produktu piedāvājums veikalu plauktos, kāda būs to uzturvērtība, garša, izskats un realizācijas laiks.
„Konservēšana ir paņēmiens, kā pasargāt produktus no bojāšanās. Tās pamatā ir tāda apstākļu radīšana, kas aizkavē pārtikas produktu bojātāju mikroorganismu attīstību un fermentu iedarbību, līdz ar to pagarinot glabāšanas laiku” [].
Pirmo reizi rakstītos avotos Livonijā alus pieminēts 1284.gadā []. To var uzskatīt par pārtikas konservēšanas attīstības sākumu Latvijā. Mūsdienās alus ražošanas un konservēšanas cikls sastāv no iesala ražošanas, iesala uzglabāšanas, alus raudzēšanas un alus pēcraudzēšanas, tam seko tā filtrēšana, stabilizācija, pasterizācija un pildīšana tarā. Tas to ļauj uzglabāt ievērojami ilgāk, kas, savukārt, atvieglo realizāciju, uzglabāšanu un padara pieejamāku. Pārtikas tehnoloģiju attīstība pasaulē sākās jau Senajā Grieķijā ar saulēm žāvētām vīnogām, Senajā Ķīnā kaltēja novāktās tējas lapiņas, bet tautas ziemeļu apgabalos ar sniegu un ledu apbēra zivis un medījumus, lai tie ilgāk saglabātos svaigi. …