Pašreizējās tehnoloģijas un sistēmas tiks pārveidotas un uzlabotas, nākotnē nepārtraukti tiks izgudrotas jaunākas tehnoloģijas un iekārtas.1 Cilvēce nākamajos 30 – 40 gados saskarsies ar milzīgiem izaicinājumiem, piem., ilgtspējības nodrošināšana intensīvākas preču plūsmas apstākļos, pārtikas drošība un jauno piedevu, minerālmēslojumu izmantošana. Pārtikas ķīmiķi ir vieni no tiem, kas tiks aicināti risināt problēmas, lai nodrošinātu cilvēces nākotni.
KOPSAVILKUMS
Apkopojot visu iepriekš minēto, pārtikas ķīmija ir plaša mūsdienu ķīmijas nozare, kas turpina attīstīties vairākos virzienos kā jaunu ražošanas tehnoloģiju izveide, videi draudzīgu pārtikas iepakojamo materiālu ieguvi, pārtikas drošība un ilgtspējīga attīstība.
Pārtikas ķīmija ir zinātne, kas pēta pārtikas izejvielu un produktu uzbūvi, sastāvu un tās savstarpējās pārvērtības. Pārtikas ķīmiķis, izmantojot zināšanas ķīmijā, mikrobioloģijā u.c. inženierzinātnēs, kā arī modernas analītiskās, organiskās un fizikālās ķīmijas metodes, pēta un modificē procesus, kas notiek pārtikas pārstrādes, iepakošanas un glabāšanas laikā. Ir nepieciešamas labas priekšzināšanas ķīmijā, bioķīmijā, botānikā, zooloģijā, fizioloģijā un molekulārajā bioloģijā, kas ir galvenie kritēriji, lai izprastu pārtikas ķīmiju.
Pārtikas ķīmiķis ir pieprasīta un aktuāla profesija, kuras pārstāvjiem ir iespējama integrācija citās zinātnes nozarēs.
…