Terminu „alerģija” ieviesa franču zinātnieks Pirkē. Ar šo terminu viņš apzīmēja organisma neadekvāto reakciju uz dažādu vielu iedarbību. Alerģiskas reakcijas organismā izraisa tajā izveidojušās antivielas. Ar alerģiju saprot tādu organisma stāvokli, kas rodas uzturlīdzekļos esošiem antigēniem savienojoties ar antivielām( imoglobulīniem E). Antivielas un antigēna komplekss stimulē specifiskas „tuklās” šūnas, kurās rodas mediatori- histiamīns, serotonīns u.c., kas izraisa niezi, spazmas, bronhos, asinsvados, nātreni u.c. reakcijas. Par antigēnu var būt katra ārējās un iekšējās vides viela, visbiežāk olbaltumu vai polisaharīdu dabas.
Pārtikas alerģijas var būt akūtas, piemēram, caureja, sekundāras, dzelzs deficīts, attālinātas, kas izpaužas kā alerģiskas iesnas, otīts, astma, ekzēma. Visbiežāk alerģiskas reakcijas izraisa piens, zivis, ikri, vēžveidīgi, mīkstmieši, olas, vista, buljoni(gaļas), putukrējums, piens, kakao, zemenes, tomāti, avenes, rieksti, sēnes, pipari, žāvējumi, produkti, kas satur krāsvielas, konservantus, stabilizatorus.
Retāk izraisītās alerģijas: liellopu un cūkgaļas(liesa), jēra, tītara, pīles, kefīrs, augu tauki, rupjmaize karaša, saknes, kas audzētas bez minerālmēslojuma, galviņkāposti, gurķi dilles, rabarberi, āboli(vietējie, zaļās šķirnes), melones, plūmes, dzērvenes, mellenes, vīnogas, rozīnes, aprikozes un iesala ekstrakts.
Pseidoalerģijas izsauc produkti ar augstu histamīna saturu, piemēram, sieri, skābi kāposti, ikri. Pseidoalerģijas visbiežāk novēro bērniem no 3-8 g. vecumam. Viņi cieš no astmas, ekzēmas, stomatīta. Ar gadiem jūtība pret histamīnu samazinās.
Alerģija ir izmainīta organisma reaktivitāte pret dažādām eksogēnām u
n endogenām ietekmēm. Viena no tās raksturīgākām iezīmēm ir specifiska kairinātāja- alargēna - iedarbība un organisma atbildes reakcija uz to. Alergēni ir dažādas organiskas un neorganiskas vielas, arī uzturlīdzekļi,to sastāvdaļas vai piedevas. Aiergēni, atkārtoti iekļūstot organismā, izsauc alerģiskas reakcijas. Tām ir nozīme arī vairāku slimību izcelsmē. …
