Pēdēja laikā Latvijas patērētāji aizvien vairāk sāk domāt par to, cik veselīgi ir pārtikas produkti, ko tie ikdienā lieto. Viņi sāk pievērst uzmanību ne tikai pārtikas produkta vizuālajam izskatam, bet arī marķējumam, no kā iekārotais produkts sastāv.
Savā darbā izskatīju trīs virzienus:
1.pesticīdi pārtikā;
2.ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) un no tiem ražota pārtika;
3.pārtikas piedevas.
Patērētājiem kļūstot arvien izglītotākiem un prasīgākiem ir saprotama viņu vēlme saņemt izsmeļošu informāciju par to kādu ietekmi ķīmiskās vielas, kā arī ģenētiski modificētu organismu izmantošana lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā atstās uz cilvēku veselību un vidi.
Kāpēc mūsdienās, kad ir tik liela produktu izvēle, cilvēks jau 40 gados jūtas slikti? Vēl sliktāk viņam kļūst, kad uzzina, ar kādām iedzimtām kaitēm slimo viņa bērni. Bet ierastais ceļš uz lielveikalu tukšāks nekļūst... Tas viss mūs indē gan miesīgi, gan garīgi. Mainot ierasto ēdienu, no kā esam gadu gaitā saslimuši, arī atveseļošanās notiek sasodīti lēni. Un pat brīdī, kad sākam justies labāk, mānām sevi, ka tas ir pašsaprotami, un – atgriežamies pie vecajiem ieradumiem.
Pēdējā laikā notiek diskusijas par bioloģisko lauksaimniecību, kuras mērķis ir iegūt veselīgu un pilnvērtīgu pārtiku. 2004.g. vasarā tika veikta socioloģiskā aptauja, no kuras var secināt, ka šos produktus vēlētos lietot samērā liels skaits patērētāju, bet ierobežotās pirktspējas dēļ to varētu atļauties tikai 4%. Mūsu valstī lielas nabadzības dēļ cilvēki spiesti izvēlēties nevis veselīgāku pārtiku, bet lētāku. …