Lai gan arī Latvijas okupācijas laikā, ārpus Latvijas darbojās vairākas politiskās grupas, kuras sevi identificēja, kā politisko partiju tiesību pārmantotājus no Latvijas neatkarības laika, to ietekme un nozīme nebija liela un par jauno Latvijas partiju veidošanos pēc neatkarības atjaunošanas var runāt tikai 20.gadsimta 80-tajos gados, kad sākās liberalizācijas procesi PSRS režīmā. Analizejot partiju veidošanās procesu Baltijas valstīs, pētnieks J. A. Delebrants ( J. A. Dellebrant) norāda, ka pat svarīgāks faktors par valsts vēstures un kultūras jaunatklāšanu bija vides jautājums PSRS līdera Mihaila Gorbačova īstenotās “Glasnostj”, jeb atklātības politikas rezultātā visās trijās Baltijas valstīs notika dažādi protesti pret apkārtējas vides stāvokla pasliktināšanu. Latvijā notika lieli protesti pret metro būvniecību Rīgā, pret Slokas papīrfabriku kā arī pret Daugavpils HES celtniecību. 1987.gadā nodibinājās Vides aizsardzības klubs (VAK), kas bija viena no pirmajām nevalstiskajām organizācijām valstī, kura iestājās par apkārtējās vides aizsardzību. Šādā veidā iedzīvotāji izradīja protestu esošajam režīmam un tā kā vides jautājumi bija nepolitiski, tad arī šeit iedzīvotājiem tika dotas visplašākās iespējas protestiem. Tomēr, lai arī formāli tika protestēts pret dažādiem jautājumiem, kuri skāra apkārtējās vides drošību, pastāvēja arī zināms zemteksts, jo jaunu, lielu rūpniecības un infrastruktūras objektu būvniecība (Daugavpils HES un Rīgas metro) nozīmētu jaunu emigrantu pieplūdumu uz Latviju. Tāpēc, protestējot pret iespējamo vides piesārņojumu, faktiski tika protestēts arī pret cittautiešu skaita palielināšanos Latvijā.
…