Partiju apvienošanās - panākumi vēlēšanās

Kas ir tas, ko iedomājamies pašu pirmo, dzirdot vārdu „politika”? Pēc autora domām vārds „politika” asociējas ar „cīņu”. Cīņu par varu, kas nepieciešama sabiedrībai, lai tā nesairtu. Politikā nav draugu, taču nav arī ienaidnieku, jo ideālā variantā politika ir tiekšanās pēc kompromisa.
Jau sen cilvēki ir sapratuši, ka melniem un maziņiem esot, varu nav iespējams pārņemt savās rokās. Tāpēc ļaudis, kas tomēr vēlējās stūrēt valsti pēc sava prāta apvienojās savdabīgās interešu grupās jeb partijās.
Mēdz teikt, ka divas galvas gudrākas par vienu. Tā tas bez šaubām ir, taču diez vai šis izteiciens būtu attiecināms arī uz partiju apvienošanās procesu. Kādēļ partijas tomēr apvienojas? Vai šī konsolidācija notiek starp partijām, kuras nav krasi atšķirīgas savos uzskatos? Vai tendence uz saplūšanu saīsina kandidātu sarakstu vēlēšanu biļetenos? Vai šāda tendence dod arī vēlamo rezultātu – uzvaru vēlēšanās? Vai apvienojas tikai „mazās” partijas, kurām praktiski nav izredžu neapvienojoties gūt uzvaru vēlēšanās un tikt koalīcijā? Tie visi ir gaužām loģiski jautājumi, redzot 9. Saeimas kandidātu sarakstu. Tāpēc, analizējot partiju apvienošanās tendences pēdējās trijās saeimas vēlēšanās, autors centīsies rast atbildes uz iepriekšminētajiem jautājumiem.
Cilvēks, kas neinteresējas par politiku un vēlēšanu procesu kā tādu, iepazīstoties ar 9. Saeimas vēlēšanu sarakstu, nemaz neiedomāsies, ka partiju apvienību ir daudz vairāk, nekā pirmajā brīdī šķiet. Tā, pieņemsim, vēlēšanu apvienība LPP/LC ietver nevis tikai divas partijas, bet gan trīs. …