Drošinātājiem ir vienkārša konstrukcija, vienkārša ekspluatācija un vēsturiski
tā bija pirmā elektriskā aizsardzības ierīce. Visvairāk drošinātājus izmanto elektroiekārtās ar spriegumu līdz 1000 V, bet izmanto arī 6, 10, 20 kV elektroiekārtās, ļoti reti — 110 kV iekārtās.
Praksē sastopami dažādas konstrukcijas drošinātāji, bet tie visi sastāv no divām daļām: drošinātāja izņemamās daļas un drošinātāja pamatnes.
Drošinātāja izņemamā daļa sastāv no drošinātāja ieliktņa un drošinātāja ieliktņa turētāja. Drošinātāja ieliktnis ir drošinātāja daļa, kam ir viens vai vairāki kūstošie elementi un kas pēc drošinātāja nostrādes paredzēts nomaiņai.
Drošinātāja ieliktņa turētājs ir drošinātāja noņemama daļa, kas paredzēta drošinātāja ieliktņa saturēšanai. Parasti to izveido kā izolācijas materiāla cauruli vai citas formas detaļu. Tai pievieno drošinātāja ieliktņa kontaktdetaļas.
Īsslēguma gadījumā kūstošā elementa sakāršana notiek tik strauji, ka siltumvadāmība praktiski nenotiek. Pārdegot kūstošam elementam, rodas elektriskais loks. Tāpēc jāveic pasākumi tā dzēšanai. Šim nolūkam izmanto kvarca smiltis un dažādus gāzģenerējošus materiālus. Lai paātrinātu kūstošā elementa pārdegšanu un elektriskā loka kanālā samazinātu metāla tvaiku daudzumu, kūstošam elementam atsevišķās vietās samazina šķērsgriezumu.
Izmanto 3 tipu drošinātājus:
1)NH tipa
2)D tipa
3)DIAZED, NEOZED UN SILIZED tipa
Drošinātāju iespējamā nominālā strāva, A: 2, 4, 6, 8, 10, 12, 16, 20, 25, 32, 35, 40, 50, 63, 80, 100, 125, 160, 200, 224, 250, 300, 315, 355, 400, 425, 500, 630, 710, 800, 1000, 1250, 1600.…