2.1.2 aizsardzība ar žoga palīdzību.
Iežogojums kā skujkoku jaunaudžu aizsardzības paņēmiens ir ļoti efektīvs, tomēr īpaša vērība jāpievērš žoga sieta kvalitātei (vēlams 2,5-3 mm stieples biezums) un būvniecībai. Žoga siets obligāti jānospriego, nav ieteicams atstāt brīvu telpu starp žoga sieta apakšējo malu un zemes virsmu, jo meža dzīvnieki brīvi var iekļūt aizsargājamā jaunaudzē. Nepieciešams iežogoto platību uzraudzības monitorings, lai žoga bojājuma gadījumā, varētu to savlaicīgi izlabot. Pašreiz nav īstas skaidrības par efektīvāko žoga augstumu, bet novērojumi rāda, ka pilnīgi piemērots ir 160cm augsts siets ar 2 stieplēm virs tā. Aizsargžogu ierīkošana garantē stādījumu aizsardzību, atvieglo platību apsaimniekošanu 10 gadu periodā, samazina nepieciešamību pēc darbaspēka mežā un administratīvos izdevumus.[2.]
2.1.3 medīšana.
Pēdējais un, manuprāt, vismazāk efektīvais paņēmiens teritorijās, kur pārnadžu skaits ir ļoti liels ir intensīvāka medīšana. Medniekiem ir noteikts nomedījamo dzīvnieku skaits un nereti mednieki šo daudzumu nenomedī. Jā pārnadži izdara lielus postījumus tad vajadzētu koncentrēties uz limita izpildīšanu un medīt tieši jaunos zvērus, jo tiem augšanai un attīstībai nepieciešams liels daudzums barības. Iespējams iegūt arī kādas papildus licenzēs, ja tiek pierādīts, ka pārnadžu skaits ir patiešām pārlieku liels un tie nodara postījumus jaunaudzēm, kas nenāk par labu no meža atjaunošanās viedokļa. Ja ar medīšanas palīdzību nevar samazināt kaitējumu uz mežaudzēm tad atliek izmantot tikai kādu no pirmajiem diviem jaunaudžu aizsargāšanas paņēmieniem ja nav vēl par vēlu.
…