Šodien Latvija ir starptautiski atzīta valsts ar parlamentāru demokrātiju pārejas fāzē no plānveida uz tirgus ekonomiku. Tas norāda uz pārmaiņu situāciju daudzās jomās, īpaši izglītībā. Kad sabiedrībā veidojas jaunas vērtības un zināšanas, rodas jaunas situācijas un darbības veidi.
Viena no galvenajām izglītības funkcijām ir iemācīt cilvēcei būt noteicējai pašai par savu attīstību. Izglītība var veicināt sabiedrības vienotību, ja tā ņem vērā cilvēku un grupu dažādību, reizē gādājot par to, lai pati nepalīdz radīt sociālu izstumtību. Izglītībai jāsastopas ne tikai ar ļoti daudziem un dažādiem individuāliem talantiem, bet arī ar daudziem un dažādiem kultūras modeļiem, kas piemīt grupām, kuras veido kādu sabiedrību. Māsas veido vienu no šīm grupām (1;2).
Māsu praksē, protams, arī nav imūna pret pārmainām. Sociālās, ekonomiskās un politiskās izmaiņas jebkurā valstī ietekmē veselību, veselības aprūpi un māsu praksi, kamēr māsas kā cilvēkus ietekmē vide, kurā viņas dzīvo. Arvien vairāk dažādu nozaru speciālisti atzīst, ka sabiedrības veselības aprūpes sistēmas balstās uz tām pašām vērtībām un pieņēmumiem, uz kuriem pamatojas citi sabiedrības dzīves aspekti. Ja mainās sabiedrība, mainīsies arī tās veselības aprūpes sistēma; reizēm šīs pārmaiņas ir gandrīz nemanāmas, vienkārši vecajā sistēmā iekļaujas jauna izpratne un iemaņas. Citos gadījumos pārmaiņas sastopas ar pretestību, kas noved pie jaunas medicīnas sistēmas izveidošanas, piemēram, piemērojot brīvā tirgus principus profesionālajā veselības aprūpes sektorā…
