1. Pārmaiņas
Pārmaiņas – tā ir darbība, aktivitāšu, pasākumu kopums, rīcība, jaunu metožu ieviešana un realizācija, kas var būt lielākas vai mazākas, plānveidīgas, strukturētas vai pēkšņas, lai ieviestu uzņēmumā jaunas darba metodes, modernas tehnoloģijas, vai pat pārveidotu uzņēmuma struktūru, kas uzlabotu uzņēmuma darbības rezultātu, kā arī veicinātu personāla uzvedības attīstību. Būtisku lomu ieņem uzņēmuma vadītājs, un tieši viņa spējas, autoritāte un kompetence ieviešot uzņēmumā pārmaiņas, kas skārs visu uzņēmu un tā personālu turpmāk.
Pārmaiņu vadība, pirmkārt, ir personāla vadība un pamatojas uz trim personālu virzošiem spēkiem:
mērķi – ja personāla mērķi saskan ar organizācijas mērķiem, pārmaiņas noritēs sekmīgi, tomēr ikdienā vairums gadījumos pārmaiņas izraisa pretestību. Pirms pārmaiņu uzsākšanas vadītājam būtu jāuzdod sev būtisks jautājums – kāpēc darbinieki strādā šajā uzņēmumā, kas viņus motivē;
lietišķās īpašības – cilvēkam ir vēlme sevi izjust kā harmonisku personību. Pārmaiņas var izmainīt šo attieksmi, un cilvēki centīsies saglabāt esošo stāvokli. Vadītāja uzdevums ir izskaidrot, ka pārmaiņas neietekmēs šo personas pašvērtējumu.
profesionālās prasmes un iemaņas – cilvēks cenšas nezaudēt to, ko ieguvis, kas nodrošina viņa eksistenci un konkurētspējas – iemaņas, spējas, zināšanas. Pārmaiņu ietekmē cilvēka daudzos gados iegūtais var izrādīties jaunajiem apstākļiem nepiemērots un nevajadzīgs. Vadītājam jābūt skaidrībā par to, kādas profesionālās prasmes un zināšanas darbiniekiem vajadzēs pēc pārmaiņu periodā.
Organizāciju pārmaiņu veidi un metodes mūsdienās ir tik komplicētās un daudzskaitlīgas, ka ir ērti un izdevīgi pārzināt galvenos pārmaiņu virzienus jeb spēt par sarežģītiem procesiem uzdot vienkāršus jautājumus – kur es esmu, kur es vēlos nonākt, un kas man ir jādara, lai es nonāktu tur, kur vēlos būt. Daži autori šo likumu dēvē par pārmaiņu filozofiju. [1;23]…