Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:642694
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.06.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
1.  Vispārēja situācija tirdzniecības attīstīšanai    7
1.1.  Politiskā situācija Baltijas jūras reģionā 12., 13. gs.    7
1.2.  Vispārēja attieksme pret tirdzniecību    8
2.  Pilsētu un tirgotāju apvienību nozīme tirdzniecības attīstē    10
2.1.  Lejasvācu pilsētas kā tirdzniecības pārmaiņu katalizators    10
2.2.  Gotlande- veiksmīgs tirgotāju komūnas piemērs    14
3.  Tirgotāji- politikā nozīmīgas personas: izmaiņas preču sortimentā un Ziemeļlatvijas un Daugavas tirdzniecības ceļš un nozīme blokādē    16
4.  Pārmaiņas tirdzniecībā pa jūru- materiālais nodrošinājums un 18 pirātu aktīvā darbība    21
  Secinājumi    21
  Izmantotā literatūra un avoti    23
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Šī tēma var kļūt ļoti aktuāla, īpaši sasaistē ar mūsdienu ekonomiski- ģeopolitiskām interesēm, jo „Hanza” vairs netiek uzlūkota kā šauri Vācijas vēsturē nozīmīga sadaļa, bet to jau skata kā visa Baltijas jūras reģiona kopēju vēstures problemātiku, parādot šī reģiona zemju sadarbības pieredzi un zināmu mentalitāšu sakritību,kas redzama vēsturē, ja arī akcentējam ekonomikas vēsturi, kas arī viens no iemesliem šī darba izveidei.
Darba mērķis ir no dažādiem redzespunktiem vai aspektiem skatīt pārmaiņas, kuras nosaucamas par attīsti, kādu Baltijas jūras reģiona tirdzniecība piedzīvoja 12., 13. Gadsimtā. Ekonomiski šis noteikti uzpalukuma laiks, nav vērojamas klimatiskas, sociālas kataklizmas, bet politiski nestabila situācija, kas pavēra ceļu ekonomiski domājošiem cilvēkiem veikt dažādus uzlabojumus labuma ieguvei, tālab neiztrūkstoša šīs tēma apskata ir agrīnās Hanzas nesto izmaiņu apskate. Dažādi pārmaiņu aspekti ir daļa no tā.
Vispārējas situācijas novērtējumā noderīga bija R. Hamela Kīzova „Hanza”, kas apraksta sarežģītās politiskās nostādnes un tirdzniecības apvienību organizāciju šai laikā, tāpat I. Misāna raksts „Saeculum” aus Jahrbuch fūr Universalgeschichte, kur parādītas novitātes viduslaiku Baltijas reģiona tirdzniecības pētīšanā, arī pārskatāmi uzsvērtas likumsakarības. N. Blomkvista darbā Discovery of the Baltic :the reception of a Catholic world-system in the European North (AD 1075-1225) parādīta ekonomisko procesu saistība ar pie lielvalstīm nepiederošajām tautām, tajās pastāvošajām tirdzniecības tradīcijām, kas nebūt vienmēr nav saistītas ar Sv.Romas impēriju.
Šai gadījumā būtiski minēt, ka pirms Hanzas Svētajai Romas impērijai tirdznieciskos sakaros Baltijas jūrā bija mazāka nozīme, kā, piemēram, Dānijai, jāmin arī vēl citi svarīgi tirdznieciski punkti, kas bieži atradās visai attālu viens no otra, tomēr veica galvenās tirdznieciskās funkcijas un veicināja arī kultūras sakarus starp dažādām zemēm un teritorijām. Pārmaiņas tirdzniecībā saistāmas ar to, ka daži no tiem kļuva svarīgāki, daži mazāk nozīmīgi. Tāpat autora interešu lokā ir Baltijas jūras reģiona pilsētas, to dibināšanas apstākļi, kas tieši sakrita ar arvien lielāku lomu ieņemošās jaunās profesijas- tirgotāju- interesēm.
Lielākās pārmaiņa saistāmas tieši ar Lībekas un citu lejasvācu pilsētu kļūšanu par dominējošām. Tie ir arī „Hanzas” sākumi. Tie ir stingri saistīti ar Baltiju, to nevar apstrīdēt. Jau vairākus gadu simteņus iepriekš agrajos viduslaikos šī jūra bija izraibināta principiāliem tirgošanās ceļiem starp rietumu un austrumu Eiropu . Līdz ar 12. ,13. gadsimtu sāka iezīmēties tirdzniecība kā svarīgs nodarbošanās veids, līdz ar labvēlīgu politisko situāciju un Hanzas veidošanos likumsakarīgi tā attīstījās. Baltijas jūras reģionā veidojās spēcīgā Dānijas karaļu vara, kas atbalstīja gan savus tirgotājus, gan lejasvācu tirgotāju apvienības. Tāpat arī citas šī reģiona zemes, kā Norvēģija sāka apzināties sevi kā vienotu politisku veidojumu, iestājās relatīvi miera periodi, kas nodrošināja ekonomisku attīstību.
Rietumi ar tirgotājiem sūtīja drēbes, vīnu un dažādas citas pieejamas preces un pretī saņēma ne tikai vietējos ziemeļaustrumu Baltijas produktus, bet arī preces, kuras nonāca Krievzemē no Bizantijas. Šī ir minama kā pirmā nozīmīgākā pārmaiņa 12., 13. gadsimtā- tirgošanās tagad norisinājās A-R virzienā. Otra būtiskākā pārmaiņa tirdzniecības organizācijā- paplašinājās preču sortiments, jo tirdzniecības sakaru tīkls kļuva plašāks un sarežģītāks, tāpat materiālā nodrošinājuma uzlabošanās, ja runājam par nepieciešamību izvērst arvien plašāku tirdzniecības tīklu, ceļot tālāk, līdz ar to- aizsargāšanos pret pirātu uzbrukumiem. Tomēr ne viss tika no jauna izveidots, bija arī jau pastāvošās vērtības. Te jāmin arvien aktīvāka jau pastāvošo tirdzniecisko smagumpunktu izmantošana, kurus autors darba gaitā raksturos sīkāk.
Pirms agrīno Hanzas tirgoņu darbības ieviešanās eksistēja vairāk vai mazāk aktīva tirdznieciskā darbība, tomēr nebija stabilas maiņas sistēmas, kas pirms šī laikposma veidoja vien lokālu raksturu. Pirms Hanzas, kā atzīmē pētnieki, vēlākais, 12. gadsimta sākumā vairāki tirdznieciskie smagumpunkti, kas vēlāk tika attīstīti
Šie punkti bija:
• Ziemeļos- vidū Baltijas jūrai- Gotlande
• Austrumos-Novgoroda
• Rietumos- Šlēsviga, vēlāk Lībeka, Hamburga
Šie un vēl citi mazāki bija pēcteči vikingu laika maiņas punktiem, kas bija pamats to attīstei.
Liela daļa tirgošanās notika Šlesvigas provincē, šaurākajā Dānijas pussalas vietā, kur tikai 15 km ceļš šķīra Baltijas ostu Šlēsvigu no Holštates, kas bija ieejas ceļš pa Eideras upi no Ziemeļjūras. Jau pirms 12., 13. gadsimta tirgotāji šo pilsētu saniedza no arvien tālākām vietām. Kā viesi avotos minēti tirgotāji no Islandes, Bornholmas, tomēr šai laikposmā tās vietu pakāpeniski ieņēma Lībeka, kuru atbalstīja Saksijas hercogs Heinrihs Lauva, jāmin arī tās rātes aktīvā darbība ar mērķi pilsētas pārstāvības tiesības dot arī tirgotājiem, lai kurā Baltijas jūras reģiona pilsētā viņi atrastos. Būtiska bija Lībekas apzināšanās sevi kā impērijas pilsētu.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1230038
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties