Kopš 1991.gadā Latvija guva neatkarību iestājās pārmaiņu laiks ne tikai politikā un ekonomikā, bet arī Latvijas izglītības sistēmā. Pārmaiņas skāra gan pašu izglītības sistēmu, gan arī mācību iestādes, izglītībā strādājošos darbiniekus, gan arī pašus studentus un skolniekus. Daudzas pozitīvas pārmaiņas izglītībā ir saistītas ar pārmaiņām ekonomikā un politikā, daudzas arī ar mūsu laikmetam atbilstošo modernizācīju.
Latvijā uzsāka darbību Valdorfskolas – Rīgas Valdorfskola un Mārupītes Valdorfa bērnudārzs, kur izglītošanu balsta alternatīvās pedagoģijas teorijas, un ir ļoti īpašas, no vienkāršajām skolām atšķirīgas pedagoģiskās metodes. Valdorfskolās pievērš lielāku uzmanību bērnu mākslinieciskajai audzināšanai, patstāvībai. Piemēram, skolā vairākas nedēļas māca tikai vienu mācību priekšmetu, panākot tā dziļu izpratni, kā arī liecībās nav atzīmju, bet gan bērna attīstības detalizēts apraksts. Vienkāršajās skolās kā ievērojamu pārmaiņu varētu minēt centralizēto eksāmenu un izvēles priekšmetu ieviešanu, skolēnu pārcelšanu uz nākamo mācību gadu un skolas beigšanu pieļaujot 2-3 nesekmīgas atzīmes. No skolā kādreiz apgūtajiem un pēc 1991. gada vairs neesošiem obligātajiem priekšmetiem būtu jāpiemin PSRS vēsture, civilaizsardzība, krievu valoda pārtapa no obligāti apgūstamā priekšmeta par izvēles svešvalodu, parādījās jauns priekšmets veselības mācība, pievēršot lielāku skolas uzmanību audzēkņu dzimumaudzināšanā. Daudz svarīgāka kļuva svešvalodu apguve īpaši angļu valodas, kā arī informātikas un datorzinātņu apguve. Pēc pašlaik spēkā esošās likumdošanas, vidusskolas posmā jāapgūst vismaz 12 priekšmeti, no kuriem obligāti ir pieci – latviešu valoda un literatūra, matemātika, svešvaloda, vēsture un fiziskā audzināšana. Pārējos vismaz septiņus mācību priekšmetus jāizvēlas no sekojoša priekšmetu klāsta: fizika, ķīmija, bioloģija, datorzinības, ekonomiskā ģeogrāfija, biznesa pamati, rasēšana, vizuālā māksla, otrā un trešā svešvaloda, mājturība, cilvēks, daba un sabiedrība, mūzika, kultūras vēsture, reliģijas vēsture, mākslinieciskās pašdarbība, vai citi priekšmeti, kurus ar izglītības un zinātnes ministrijas atļauju piedāvā konkrēta skola. Katra mācību priekšmeta apguve ir iespējama divos līmeņos – pamatkursa un profilkursa līmenī. Lai saņemtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, pēc vismaz divpadsmit priekšmetu sekmīgas apguves jānokārto pieci eksāmeni, no kuriem divi ir noteikti valsts līmenī, bet trīs – pēc abiturienta izvēles. Vismaz viens no eksāmeniem jākārto attiecīgā priekšmeta profilkursa līmenī. Lai nodrošinātu vienādas prasības un novērtējumu visu vidusskolu beidzējiem, kopš 1997. gada Latvijā pakāpeniski tiek ieviesti centralizētie vidusskolas beigšanas eksāmeni. Jaunais Likums par vispārējo vidējo izglītību aizstāj mācību priekšmetu brīvu izvēli ar izvēli starp četriem vispārējās vidējās izglītības programmu virzieniem. Tas dos izglītības iestādēm tiesības izstrādāt programmas četros iespējamos virzienos: vispārizglītojošajā virzienā, kurā mācību priekšmeti nav īpaši akcentēti; humanitārajā un sociālajā virzienā, kurā ir īpaši akcentēti humanitārie un sociālo zinātņu mācību priekšmeti; matemātikas, dabaszinātņu un tehnisko zinību virzienā, kurā attiecīgi ir akcentēti matemātikas un dabaszinātņu un/vai tehnisko zinātņu priekšmeti, kā arī profesionālajā virzienā, kurā vispārizglītojošai programmai ir īpaši akcentēta profesionālā ievirze.
…
