Rezumējot par emociju aicinājumu lietošanas problemātiku ietekmējošās komunikācijas procesā, jāsaka, ka pēdējā laikā pētniecība pamazām ir nobīdījusi malā stingro kognitīvo un emocionālo aicinājumu dalījumu un tas ir devis auglīgu augsni daudziem jauniem un nozīmīgiem pētījumiem, kas aplūko abus aicinājumu tipus mijiedarbībā. Visai interesantu diskusiju pētāmās tēmas sakarā piedāvā pēdējie pētījumi par emocijām, kā rāmjiem problēmu risināšanas un informācijas meklēšanas procesā, kā arī teorija par pašu ietekmējošās komunikācijas recepientu vajadzībām pēc emocionāla vai kognitīva aicinājuma.
Tomēr jāsaka, ka vēl aizvien konkrētās specifikas pētniekiem priekšā ir daudz izaicinājumu, kā, piemēram, izprast un izskaidrot, kādā veidā emocija ir spējīga rosināt citu emociju rašanās procesu. Problēmas vēl aizvien sagādā emocionālā un kognitīvā aicinājuma konverģences procesa izprašana un izskaidrošana. Ne velti sarežģītā abu aicinājumu veidu mijiedarbības pētīšana ir bijis galvenais arguments, kāpēc abi aicinājumu veidi tik ilgu laiku ir tikuši skatīti atsevišķi. Jāsaka arī, ka plašāka pētniecība emocionālo aicinājumu aspektā būtu attiecināma arī citu emocionālo aicinājumu pētniecību, jo pagaidām gandrīz nedalāma ietekmējošās komunikācijas pētnieku uzmanība ir pievērsta baiļu aicinājumu izpētei
Kā pozitīvs moments emocionālo aicinājumu pētniecībā būtu jāmin, ka jaunākajā pētniecībā pret abiem aicinājumu tipiem pētnieki izturas ar vienlīdz lielu nopietnību un kognitīvais aicinājums vairāk netiek uztverts kā viennozīmīgi efektīvāks pārliecinošās komunikācijas līdzeklis. Pietam jāsaka, ka atsevišķi pētījumi ir atklājuši, ka pastāv pārliecinošās komunikācijas jomas, kur tādas nozares, kā veselības aprūpes kampaņas vēstījumi, kas ir balstīti vairāk uz emocionālajiem aicinājumiem, nevis uz tabulām, līknēm un cipariem, dos ievērojami pozitīvāku rezultātu.
…
