Audzināšanas metodes, darba formas un paņēmieni.
Kad pedagogs noskaidrojis, kādi galvenie uzdevumi tuvākajā laikā risināmi, un pārdomājis savus sabiedrotos šo uzdevumu izpildē, var sākties pedagoģiskā procesa projektēšana, piemērotāko pedagoģiskās ietekmēšanas līdzekļu - metožu, darba formu un paņēmienu - izvēle.
No minētajiem trim jēdzieniem plašākais ir metodes jēdziens. Vārdam ir grieķu izcelsme, un tas var apzīmēt līdzekli kādas pedagoģiskās darbības veikšanai. Padomju audzināšanas teorijā ar šo vārdu parasti apzīmē veselu līdzekļu kopu, ko izmanto, veidojot komunistiskās audzināšanas mērķiem atbilstošu skolēna apziņu, attieksmes un rīcības paradumus.
Teorijā pagaidām nav vienotas audzināšanas metožu klasifikācijas. Pieņemot par iedalījuma pamatu metožu iedarbības sfēru un rezultātu, audzināšanas metodes var iedalīt divās pamat grupās:
1) apziņas veidošanas metodes un
2) rīcības paradumu izkopšanas metodes.
Tā kā jēdziens "apziņa" ietver zināšanas, uzskatus un attieksmi, tad, apziņu veidojot, nepieciešams izmantot gan informēšanu, gan pārliecināšanu.
Rīcības paradumu izkopšana parasti saistīta ar iekļaušanu atbilstošā attieksmju un rīcības sistēmā, ar vingrināšanu un trenēšanu, lai izveidotu skolēnā vēlamo dinamisko stereotipu.
Vairāki teorētiķi, piemēram, T. Koņņikova, G: Sčukina, izšķir arī audzināšanas palīgmetodi - rīcības stimulēšanas vai kavēšanas metodi, ar to saprotot galvenokārt skolēnu rīcības novērtējumu, pamudinājumus un sodus.
Praksē metodes parasti izpaužas ar darba formu starpniecību.
Ar audzināšanas darba formu saprot atsevišķu, laika ziņā norobežotu pedagoģiskās ietekmēšanas līdzekli, kam ir savs tradicionāls metodiskais pamats. Praksē audzināšanas formu parasti sauc par audzināšanas pasākumu. Pedagogam jācenšas izmantot pēc iespējas daudzveidīgākas darba formas.
Katra darba forma ir epizode vienotajā audzināšanas darba sistēmā, kurā tā veic noteiktas audzinātājfunkcijas, palīdz īstenot noteiktu pedagoģisko nolūku. J. Konarževskis sīki analizē audzināšanas pasākuma uzbūvi, izdalot pasākuma organizēšanas ciklā piecus posmus:
1) apstākļu analīze un mērķa formulēšana;
2) pasākuma plānošana;
3) pasākuma organizēšana;
4) pasākuma norise;
5) noslēguma, novērtējuma posms.…
