Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:854852
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.11.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Varas dalīšanas princips    4
3.  Likumdevējvaras un izpildvaras definīcija un funkcijas    4
4.  Prezidentālā un pusprezidentālā valdīšanas sistēmas    6
5.  Parlamentu pilnvaras Krievijas Federācijā un Ukrainā    7
6.  Prezidentu pilnvaras Krievijas Federācijā un Ukrainā    8
7.  Secinājumi    9
8.  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    11
Darba fragmentsAizvērt

7. Secinājumi.
Likumdevējvaras un izpildvaras galvas pilnvaru aplūkojums abās valstīs ļāva iedomāties reālajā politiskajā situācijā. Krievijas Federācijas prezidents ir apveltīts ar neiedomājami lielām pilnvarām, turpretī Ukrainas prezidentam palika tikai sapņot par tādām pilnvarām. Krievijas Federācijai ir prezidentālā valsts valdīšanas forma, Ukrainai – pusprezidentālā.
Labojumi Ukrainas Konstitūcijā, kas ir spēkā no 2006. gada 1. janvāra, diezgan saasinājuši attiecības starp izpildvaru un likumdevējvaru. Par piemēru var kalpot 2007. gada Politiskā krīze Ukrainā. Tā bija iekšpolitiskā krīze, kuru izraisīja cīņa par varu starp prezidentu Jušenko un premjerministru Janukoviču. Kā skaidro pats Jušenko, konflikta izcelsme ir meklējama 2004. gada politiskajā reformā, kas būtiski paplašināja parlamenta un valdības pilnvaras. Krīze bija izraisīta valdošās koalīcijas varas uzurpācijas dēļ, kuras sastāvā bija trīs partiju frakcijas, viena to tām bija Janukoviča partija. Savukārt, Jušenko oponenti apgalvo, ka krīze bija savā veidā prezidenta tieksme atjaunot viņa zaudētas pilnvaras. Prezidents parakstīja dekrētu „Par Verhovna Radas pirmstermiņa pilnvaru pārtraukšanu” un izsludināja jaunas vēlēšanas. Verhovna Rada atteicas atzīt šī dekrēta likumiskumu, bet valdība – piešķirt līdzekļus pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām. Kopumā, šī iekšpolitiskā krīze gandrīz noveda valsti līdz bruņotai pretošanai starp varas struktūrām, kuras pakļaujas, no vienas puses – prezidentam, no otras puses – premjerministram. Parlamenta vēlēšanas notika 2007. gada 30. septembrī. Timošenko un Jušenko partijas izveidoja „oranžo koalīciju” un 18. decembrī par premjerministru ievēlēja Jūliju Timošenko, savukārt Janukovičs ar savu valdību demisionēja. Kaut arī Jušenko partija neesot vairākumā, tikai 72 mandāti, viņš apspēlēja to ar Timošenko partijas atbalstu, kura dabūja 156 mandātu. Var izsecināt, ka tā bija krīze, no vienas puses – starppersoniskā, no otras puses – partijas. Un tās sākumu var meklēt 2004. gada notikumos, pēc kuriem Ukraina kļuva pazīstama visai pasaulei.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1344893
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties