Latvijā ir ļoti daudz diskutēts par politisko organizāciju finansēšanas sistēmu valstī, kā vienu no lielākajām problēmām minot politisko partiju atkarību no ekonomiskajām interesēm. 2004. gada 12. februārī Saeima pieņēma būtiskus grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Lai gan likumprojekts trešajā lasījumā tika pieņemts vienbalsīgi, parlamentāro partiju nostāja, par ko liecina atsevišķu deputātu vai frakciju iesniegtie priekšlikumi un paustais viedoklis Saeimas debatēs, bija ļoti atšķirīga.
Gandrīz katrā lēmuma/ likumprojekta pieņemšanas procesā atklājas partiju cīņa par elektorātu, ko raksturo vēlme pieņemt populārus lēmumus un izvairīšanās no nepopulāru lēmumu pieņemšanas. Likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā ” pieņemšanas procesā atspoguļojas ne tikai augstāk minētais, bet arī partiju centieni nodrošināt finansiālos resursus, kas nereti vien ir pats svarīgākais nosacījums veiksmīgam startam vēlēšanās.
Šajā darbā galvenā uzmanība tiks veltīta diviem svarīgākajiem jauninājumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Pirmais no tiem attiecās uz juridisko personu aizliegumu veikt dāvinājumus (ziedojumus) politiskajām organizācijām, savukārt otrs – uz priekšvēlēšanu izdevumu apmēru ierobežojumiem. Bez šiem diviem jautājumiem, atsevišķās darba nodaļās autors analizēs arī citus iesniegtos priekšlikumus likumprojektam, kas ir guvuši vai arī nav guvuši atbalstu Saeimā, bet skaidri norāda uz kādas partijas noteiktu interešu aizstāvēšanu. …