Mūsdienu demokrātiskajā pasaulē pastāv vairākas valdīšanas formas jeb politiskās sistēmas modeļi. Turklāt nevienu no tiem nevarētu nosaukt nedz par labāku, nedz sliktāku, salīdzinājumā ar citiem. Katram ir savas priekšrocības un arī savi trūkumi. Tas, kāda politiskā sistēma pastāv vienā vai otrā valstī, ir šīs valsts vēsturisko apstākļu sagadīšanās rezultāts. Liela nozīme, neapšaubāmi, ir arī kultūras tradīcijām. Izdevība apzināti izvēlēties kādu no valdīšanas formu modeļiem rodas reti kad – parasti šāda iespēja veidojas vēsturisku pavērsienu posmos, neatkarības iegūšanas, revolūcijas vai iekārtas galveno reformu veikšanas laikā.
Pasaulē visvairāk izplatītie un atzītie demokrātiskās valsts modeļi ir: parlamentārā sistēma, prezidentālā sistēma, jauktā – pusprezidentālā un arī konventa sistēma. Šīs sistēmas ir pazīstamas daudzos nacionālajos veidos un variantos. Tautas, pieņemot kādu no šiem modeļiem, piešķir tiem savas īpatnības, modificē, pielāgo vietējām politiskajām tradīcijām, vajadzībām un īpašām situācijām. …