Lielākā daļa himēru atrodas uz PD katedrāles fasādes, izvietotas galerijās, kur tās no augšas noskatās uz pilsētu un cilvēkiem. Skulptori patiesi ir izmantojuši savu iztēli, lai radītu šīs statujas. Tur ir dzīvnieku un cilvēku figūras, puscilvēks-pusnezvērs, biedējošas, fantastiskas būtnes ar ērgļa knābi un spārniem, lauvas nagiem, čūskas asti un citas. Lai arī tās ir šausminošas, himēras mums atgādina, ka jebkura būtne ir Dieva radīta, un tā pelna Viņa mīlestību un pestīšanu.
Sec. Manā skatījumā, himēra ir antīkā misticisma un viduslaiku kritietības savienības auglis, kurā liela nozīme ir bijusi tēlnieka fantāzijai. Dievmātes katedrālē himēras veic gan sargājošo, gan audzinošo, gan arī vienkārši dekoratīvo funkciju. Vairākas Eiropas viduslaiku katedrāles „apdzīvo” dažāda izskata un vecuma himēras, taču tieši Parīzes katedrāle ir slavenākais piemērs. Šāda veida ūdens noteces, ornamentālas vai neornamentālas, izmantoja Eiropā līdz pat 18. gadsimta sākumam, kad ūdeni sāka novadīt pa cauruļvadiem. Pastāv ļoti daudzveidīgs skatījums uz himērām, tās nebūt nav viennozīmīgas, vai pat mūsdienu cilvēkam saprotamas. Taču, viduslaikos tās pilnīgi noteikti atstāja neizdzēšamu iespaidu uz katru, kas tās bija redzējis. Kopumā himēras bieži kalpoja kā brīdinājums cilvēkiem, kas nepietiekami novērtē velnu.
…