Gotikas dzimtene ir Francija, kas piedzīvoja savu uzplaukumu 12.-13.gs. un bija vadošā ekonomiskā, sabiedriskā un kulturālā dzīvē Eiropā. Pirmie soļi gotikas attīstīšanas ceļā bija 1137. gadā klostera Saint-Denis celšanā. Pēc tam sekoja katedrāles Chartres un Laon (franču valodā). Celtne, kura noslēdza pirmo franču gotikas attīstības periodu, bija katedrāle Notre Dame de Paris.
Parīzes Dievmātes katedrāle ir ievērojams agrīnās gotikas arhitektūras paraugs. Parīzes Dievmātes katedrāli sāka celt 1163. gadā Francijā, Parīzē, karaļa Luija VII valdīšanas laikā un pabeidza 1345. gadā- veselus 200 gadus vēlāk. Celtniecības laikā katedrāle pārdzīvoja vairākas pārbūves, kā arī turpmākajos gados tika papildināta ar jaunām detaļām un greznojumiem.
Vēsture nesaglabāja visus celtnieku vārdus, bet ir zināms, ka no 1280.-1330. darbojās slaveni arhitekti kā Pierre de Chelles un Jean Ravy.
Ēkas galveno kopiespaidu nosaka rietumu fasādes veidojums ar trim skulpturāli rotātiem portāliem. Fasādes tektoniskajā struktūrā vēl jūtami romānikai raksturīgie vertikāļu un horizontāļu līdzsvarojuma meklējumi. Abās pusēs fasādei atrodas divi vareni it kā nošķelti (patiesībā nepabeigti) torņi, bet vidējā joma un transepta krustošanās vietā paceļas vēl viens slaids, 90 m augsts zvanu tornis. Saglabājas fasādes dalījums stāvos. Pirmais, t. i., portāla stāvs ir gluds, bez dekora; tā augšdaļa noslēdzas ar skulpturālu frīzveida "ķēniņu galeriju", kas stiepjas visā fasādes platumā. Tā ir daudzfigūru kompozīcija, kur skulpturāli atveidoti jūdu ķēniņi un citi svētie. Skulpturālās frīzes ritmus atkārto virs tās novietotā balustrāde. Otrā stāva centrā, virs vidējā portāla, novietots liels, gotikai raksturīgs apaļš logs, t. s. rozete, kuras diametrs līdzinās centrālā joma platumam, bet augstums - velves augstumam. Virs sānu portāliem turpretim atrodas parasti lieli logi, kuri katrs beidzas ar pārī savienotām smailloka arkām. Fasādes trešo stāvu veido augsta, ažūra galerija, kura sastāv no vieglām smailloka arkām, ko balsta tievas, slaidas kolonniņas. Horizontālās joslas kopā ar fasādes vertikālajiem elementiem rada vienotu, līdzsvarotu, harmonisku ansambli. Transepta abu spārnu fasādes izbūvētas vēlāk (1250.-1270. g.), dižgotikas laikā, tāpēc tām vizuāli gandrīz izzudusi sienas plakne, dominējošās ir vertikālās augšuptiecošās formas.
…
