Parīze viduslaikos un jaunajos laikos

Parīzes priekšvēsture, ģeogrāfiskais stāvoklis.
Parīze- Francijas uzplaukuma centrs. Teritorija, kas radusies uz salas upes vidū, taču gadsimtiem
ejot, pārtapusi par izteiksmīgu un piesātinātu Gaismas pilsētu ar neizsmeļamām mākslas krātuvēm
un arhitektūras pieminekļiem.
Par Parīzes pirmsākumu var uzskatīt 8000. gadu p.m.ē., kad, balstoties uz arheologu atradumiem
mūsdienās, mezolīta laikā netālu no Sēnas kreisā krasta tur uz neilgu laiku uzturējās mednieku
vācēju kopienas, taču Parīzes pirmsākumi, kad iedzīvotāji tajā apmetās jau uz patstāvīgu
dzīvesvietu, meklējami uz Sitē salas ap 3. gadsimta p.m.ē. beigām.1 Tajā laikā to apdzīvoja gallu
cilts, kuri tika saukti arī par parīzijiem, un, kuri pamazām salu sāka apbūvēt ar tiltiem un
nocietinājumiem, kā arī tirgoties un kaldināt monētas. Daudzus gadu simtus Sitē sala, kas tajā laikā
bija viena no atlikušajām dabiskajām salām pie Sēnas, bija blīvi apdzīvots un sarežģīti apbūvēts
pilsētas centrs, kā arī dabiski veidojusies osta, kura pamazām kļuva par nozīmīgu tirdzniecības
centru2- tajā parīziji tirgojās ar vairākām upju pilsētām, tā iemesla dēļ tie kaldināja arī savas zelta
monētas. 3 1.gadsimtā vienā no Jūlija Cēzara karagājieniem salas kreiso krastu ieņēma romieši,
līdz ar to tas ieguva Romas koloniālajām pilsētām raksturīgo lineāro ielu tīklu, turklāt no šī brīža
Parīze tika dēvēta par Lutēciju. …