SECINĀJUMI
Mantošana un laulāto mantiskās attiecības ir komplekss jautājumu grupa, kas skar ne tikai mantojuma tiesības, bet arī ģimenes tiesības un saistību tiesības, protams, neaizmirstot par lietu tiesībām, visi civiltiesību bloki ir it kā atsevišķi, bet vismaz risinot jautājumu par pārdzīvojušo laulāto mantošanu likumiskā ceļā, nācās pieskarties visiem blokiem.
Apskatot un iepazīstoties ar referāta ievadā nospraustajiem mērķiem, uzskatu, ka esmu paveicis ļoti labu darbu sevis pilnveidošanā, papildinot nepieciešamās zināšanas par mantojuma institūtu kā tādu un laulāto likumiskajām tiesībām mantošanas procesā. Protams, kā jau visos Civiltiesību blokos arī mantojuma tiesībās ir daudzas nelīdz galam skaidras nianses, jo nav praktiskās pieredzes, bet jebkurā gadījumā izvirzīto tematu apskatīšana ir sasniegusi savu mērķi, un turpmāka izglītošanās tikai aizpildīs kādus tukšos un neizprastos robus.
Iepazīstoties ar tiesu prakses apkopojumu, esmu nācis pie slēdziena, ka gan materiālās, gan procesuālās tiesību normas, lietās par apstiprināšanos mantojuma tiesībās pārdzīvojušiem laulātajiem, ne tikai mantinieku, bet arī reizēm tiesnešu līmenī nav pilnībā izpildītas un izprastas atbilstoši likumam.
Rakstot šo darbu bieži nācās aizdomāties par savu dzīvi un tās tiesisko sakārtotību mantojuma lietās un manuprāt, likumiskajā mantošanā jau ir ietvertas normas, kuras normālu apstākļu un ģimenes attiecību modelī ir pietiekamas, bet, tā kā ir teiciens kur ir nauda tur ir konflikti un pārsvarā reti kurā ģimenē atklājoties mantojumam, viss ir ideāli, tādēļ tomēr es dodu priekšroku testamentam vai vismaz mantojuma līgumam, jo vismaz manā šā brīža situācijā, kurā attiecības nav oficiāli reģistrētas, manas nāves gadījumā mantojums tiktu sadalīts ne pēc manas gribas un pārliecības.
Tā kā jebkuram cilvēkam arī man ir ļoti būtiski līdz galam sakārtot savas attiecības ar līdzcilvēkiem tiesiskā līmenī, un, manuprāt, tas ir pats galvenais secinājums pēc šī referāta uzrakstīšanas.
…
