Pārdomas par man būtiskām J.A.Studenta audzināšanas atziņām.

Esmu saskārusies ar situāciju, kad skolotājs māca vienu, bet dara to, ko pats nav mācījis. Pēc šādas pieredzes, attiecīgais skolotājs pazaudē lielu daļu cieņas manās acīs, jo kāds gan viņš par paraugu, ja nevar turēties pie tā, ko māca bērniem. Saskaroties ar vienu šādu gadījumu, pret pārējo pedagogu teikto arī izturos ieturēti, jo nevar zināt, kurš nepilda to, ko māca vārdos un kurš māca to, ko pats ir pieņēmis par savu. Skolēnā jārada interese un izpratne, un galvenais, jātic viņa spējām sasniegt vislabākos rezultātus. Es vēlētos būt pedagogs, kurš ir labs paraugs saviem skolēniem, tāds, kuram var uzticēties un no kura var mācīties un iedvesmoties.
Audzināšanai piemīt liela nozīme cilvēka dzīvē. Audzinot citus, mēs audzinām paši sevi un augam līdz ar audzināmo. Brīžos, kad audzināšana tiek vērsta manā virzienā, man ir iespēja pārdomāt par to, ko es daru un kā es to daru, kā arī rodas iespēja audzināt pašai sevi. Pēc J.A. Studenta vārdiem „Katra audzināšana ir pašaudzināšana, un ikvienas audzināšanas pamats ir pašaudzināšana.” Liela nozīmē audzināšanā ir cilvēkiem, lietām un vietām, kas atrodas mums apkārt, lai veidotos par labākām personībām, nepieciešams ieklausīties vairākos viedokļos, uzklausīt kritiku, kā arī redzēt savu mērķi sasniedzamu. Jo neatlaidīgāk un patstāvīgāk tiek strādāts jo lielāki panākumi un labākas sekmes sagaidāmas.
Galvenokārt, jāprot paņemt no dzīves sev svarīgās, noderīgās mācības, jāveido sava personība par ievērojamu un cienījamu, lai nākotnē mūsu pēc gājēji varētu lasīt mūsu biogrāfijas un dzīvesstāstus un mācīties dzīvot pēc tiem.
…