I grāmata
Pirmajā grāmatā ir aprakstīts termins „labais”, kas ir domāts kā kaut kas tāds, uz ko tiecas cilvēki, tas ir domāts kā mērķis, uz ko tiekties. „Katra māksla un zinātne, tāpat arī jebkura darbība vai apzināta izvēle, tiecas uz noteiktu labumu. Tāpēc jēdziens “labais” pareizi ir definēts kā mērķis, uz kuru viss tiecas. Mērķi var būt atšķirīgi: dažkārt mērķis ir pati darbība, citkārt darbībai ir vēl kāds cits rezultāts. Katrai darbībai, mākslai un zinātnei ir savs mērķis .”
„Ja mēs pieņemam, ka dažādām darbībām ir kāds galamērķis, uz ko mēs tiecamies kā uz augstāko mērķi, bet visu pārējo darām tā dēļ, un ja mēs neizvēlamies arvien jaunus un jaunus mērķus, tad šis galamērķis ir arī visaugstākais labums .” Cilvēki izvirzot sev kādu mērķi, pakārto šim mērķim mazākus mērķīšus, kurus sasniedzot, viņš tuvosies lielajam mērķim, līdz to arī sasniegs. Parasti, sasniedzot kādu mērķi, cilvēki izvirza jaunus mērķus, jo, ja cilvēks apstātos pie pirmā sasniegtā mērķa, tad dzīvē viņš neko nesasniegtu.
Ko nozīmē jēdziens labais? To var saprast ļoti dažādi. Mūsdienās šo vārdu lieto pat kā žargonismu tādām lietām, kuras pārsteidz vai iepriecina, un tāpat arī šis jēdziens tiek lietots, lai izteiktu ironiju. „Liela nenoteiktība ir jēdzienam “labais”: daudzi taču labuma dēļ ir dabūjuši ciest – citi gājuši bojā bagātības dēļ .” Cildeni cilvēki labā dēļ būs gatavi mirt, savukārt citiem labais varētu nozīmēt kļūt bagātiem, kaut arī pēc tam nāktos ciest. Nozīmes ir ļoti dažādas un katrs šo jēdzienu tulkos tā, kā tas viņam būs pieņemamāk, balstoties no savas pieredzes, bet varam redzēt, ka tomēr, lai arī kas slēptos zem vārda labais, tas ir rezultāts kādai darbībai. Tātad jēdziens labai var apzīmēt arī mērķi, uz kuru tiekties.
…