Filozofija (grieķu: φιλοσοφία; philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem. Tā ir mācība par esamības un izziņas vispārējiem principiem. Nosaukums "filozofija" ir radies no diviem grieķu vārdiem: philein un sophia, kuri attiecīgi nozīmē "mīlēt" un "gudrība". Tādēļ, burtiski tulkojot, "filozofija" nozīmē "gudrības mīlēšana". Filozofiem nav ierobežots interešu loks. Viņi parasti pievēršas vairākām jomām, piemēram, fizikai, bioloģijai, ķīmijai, astronomijai, socioloģijai, politikai, psiholoģijai, matemātikai, loģikai, ētikai, mūzikai un vēl daudzām citām sfērām. Līdz pat 19. gadsimta sākuma zinātniekus, kas bija pievērsušies kādai no dabas zinātņu nozarēm, dēvēja par filozofiem. Līdz 19. gadsimta 50. gadiem bija ikdienišķi dzirdēt, ka laboratorijas piederumus dēvē par filozofiskajiem instrumentiem.
Šajā referātā tiks analizēti 3 dažādu filozofu autoru darbi 1) Albēra Kamī: darba fragments ‘’Mīts par Sīzifu (fragments) 1942’’ 2) Frīdriha Nīčes darba fragmnets ‘’Jautrā zinātne Korupcijas pazīmes’’ 3) Sengrieķu filozofa Platona darba fragments ‘’TEATĒTS Platons. Teaitēts.’’
Referāta struktūra sastāv no problēmu analīzes, autoru anotācijas, konstatētās problemātiku mūsdienu kontekstā, to jautājumu aktualitāti. …