Paražu tiesību institūti pēc latviešu folkloras materiāliem

Latvijas seno iedzīvotāju paražu tiesības, cik zināms, nekad nav bijušas nez sakopotas, nedz uzrakstītas. Šo tiesību elementi saglabājās tautas apziņā daudzus gadu simteņus kā nerakstītas tradīcijas. Dažas seno paražu tiesību atliekas atrodamas vēlākos likumdošanas aktos un folklorā. arī vietējās hronikās un citos rakstītos avotos ir pieminētas dažas paražu tiesību normas.
Paraža (custom; обычай) – uzvedības noteikums, kas ir izveidojies vēsturiski ilgstošas faktiskās pielietošanas rezultātā. Paražas izpildi nodrošināja vai nu ieradums, vai sabiedrības soda mēri pret pārkāpēju (nāves sods, padzīšana no ģints u.c.), vai mēri, ko pielietoja cietušā radi vai ģints locekļi pret pāridarītāju (piemēram, asins atriebība), akceptēšana.
Īpaši izdala starptautisko paražu noteikumus, kas ir izveidojušies ilgstošas piemērošanas rezultātā attiecībās starp dažām vai visām valstīm. Tie darbojas tikai tajās valstīs, kas tos ir atzinušas.
Starptautiskās paražas ir starptautisko tiesību avots tajos gadījumos, kad attiecības nav noregulētas ar starptautisko līgumu vai normām.
Paražu tiesības (customary law; обычное право) – (uzvedības noteikumu) sistēma, kas balstās uz paražu un regulē sabiedriskās attiecības kādā valstī, noteiktā apdzīvotā vietā, etniskā vai sociālā grupā.
Saskaņā ar dominējošo uzskatu paražu tiesības veidojās paražu valstiskas sankcionēšanas ceļā. Savukārt tā notika tiesas vai administratīvās darbības gaitā, kad paražu pamatos izmantoja strīdus izlemšanā.

…