-
Paražu tiesības
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ievads | 2 |
2. | Paražu tiesību vēsture un avoti | 3 |
3. | Seno paražu tiesību institūti | 6 |
4. | Tiesību paražas mūsdienu tiesu praksē | 10 |
5. | Secinājumi | 12 |
6. | Izmantotie avoti un literatūra | 13 |
Secinājumi
1. Paražas kā senākā tiesību forma Latvijas teritorijā pastāvēja jau cilšu sabiedrības laikā. Paražu tiesībās izpaudās latviešu tautas tiesiskie uzskati, kas pamatā bija izveidojušies jau pirms vācu iebrukuma.
2. Senās paražu tiesības nebija kodificētas. Senie tiesību avoti ir fragmentāri, ar nesistemātiskām ziņām par paražu tiesību normām.
3. Neskatoties uz senlatviešu tiesību (un tiesvedības) nepilnībām var apgalvot, ka mūsu senči bija izveidojuši savai sabiedriskajai dzīvei atbilstošu tiesību veidu, kur jau bija īpašumtiesību, mantošanas tiesību u.c. elementi.
4. Laika gaitā senās paražu tiesības izmainījās ar katras jaunas varas klātbūtni, līdz beidzot tās zaudēja savu nozīmi tieši kā paražu tiesības, to vietā bija jaunas kodifikācijas.
5. Paražu tiesībām ir ne tikai juridiska nozīme kā tiesībām, bet arī nozīme kā sava laika vēstures avotam.
6. Lai arī paražas ir sena regulācija, tās ir pamatā arī dažādām mūsdienu tiesību normām.
7. Mūsdienu tiesu praksē tiesību paražas kalpo par juridisku pamatu lietu izspriešanā. Tiesību paražas pastāv kā papildu avots pie patstāvīgajiem tiesību avotiem un tiek piemērotas privāto tiesību sfērā.
8. Tieši tas, ka tiesību paražas kā tiesību avots tiek izmantots šodienas tiesu praksē, liecina par paražu nozīmi un svarīgumu tiesiskās kārtības uzturēšanā.
…
Paražu tiesību vēsture un avoti Paražu tiesībās izpaužas latviešu tautas tiesiskie uzskati, kas pamatā izveidojušies jau pirms vācu iebrukuma. Latvijas tiesību vēstures pamatlicējs profesors Arveds Švābe saka, ka paražu tiesības „ir tiesības, ko nav devis likumdevējs, bet, kas līdzīgi valodai iegūst un patur savu saistošo normatīvo spēku vienādas ilgas lietošanas un ievērošanas ceļā, kļūstot par masu uzvešanās noteicēju tiesiskajā dzīvē.” Ar senajām tiesībām saistāmi divi tagad plaši lietoti juridiskie termini – likums un lēmums. Ja par likumu saucam leģislatīvās gribas izteikumus, bet par lēmumu kāda justīcijas vai administrācijas orgāna spriedumu konkrētajā lietā, tad nedrīkstam aizmirst, ka senāk licējas un lēmējas balss visos svarīgākajos tiesību novados piekrita dievībai. Dieva tiesībās cilvēks ir tikai tiesību izpildītājs. Tātad pēc A. Švābes uzskata, pirmā latviešu tautas tiesību pamatideja ir tiesību dievišķā jeb sakrālā daba. Pirmās tiesības ir Dievu tiesības (ius Divinum). Tikai nākamā attīstības pakāpe – cilvēku tiesības ( ius Humanum). Tie ir likumi – likumdošanas orgānu gribas izpaudumi un lēmumi – tiesas vai administratīvo orgānu spriedums konkrētā lietā. Tautas tradīcijās lēmējs ir Dievs un Laima. „Dieviņ, tavu padomiņu,/ Laimiņ, tavu likumiņu”. Tātad šodien plaši lietotie juridiskie termini – likums un lēmums sakņojas tālā pagātnē. Dieva autoritāte izteikta sakāmvārdos „Dievs zina, ko dara”, „Dievs stiprāks nekā mēs”. Savukārt Laima lēma cilvēka mūžu. Viņai piedēvēts likteņdieves vārds. Vārdam „lemt” līdzās ir daļēji aizmirsts termins „likt”. „Ai, Laimiņ, licējiņ,/ Ko tu man nolikusi”. No vārda „likt” acīmredzot cēlies vārds „liktenis”. Laima kā likteņa dieve bērnu piedzimstot liek puiša vai meitas kārtā. Laima ir sabiedrības kārtotāja. Laimas pastāvīgais epitets ir „licējiņa”.
- Paražu tiesības
- Paražu tiesības
- Paražu tiesības Latvijā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Paražu tiesības Latvijā
Referāts augstskolai6
-
Paražu tiesības
Referāts augstskolai9
-
Paražu tiesību institūti pēc folkloras materiāliem
Referāts augstskolai3
-
Paražu tiesības
Referāts augstskolai8
Novērtēts! -
Barbaru paražu tiesības Rietumeiropā agrīnajos viduslaikos. Lex Salica 5.gs.
Referāts augstskolai5