1. Tiesību avoti.
Juridisko priekšrakstu attīstības pamatvirziens romāņu ģermāņu tiesību saimē noritēja paražu tiesību doktrīnas, principu, prakses un morālo ētisko, it īpaši, taisnības savstarpējā bagātinošā mijiedarbībā.
Atsevišķos gadījumos par tiesību avotu tiek uzskatītas paražu tiesības. Ja likums tikai daļēji “pārklāj” gadījuma pazīmes, vai arī nolūkā rodas nepieciešamība pastiprināt nolēmuma pamatojumu vai argumentāciju, tad būtu piesaistāmi papildavoti.
1.1. Kas ir paražu tiesības.
Paražu tiesības ir romāņu – ģermāņu tiesību avots. Romieši tās sauca par “ senču tiesībām”. Pēc Circerona uzskata tās rodas no nerakstītām paražām, kas, gadu gados visiem piekrītot arī bez īpaša likuma ir atzītas. Vēlāk paražu normas tiek nostiprinātas likumos un kļuva par to saturu, bet kā patstāvīgai tiesību avotam paražai ir otršķirīga loma tiesību sistēmā, kur tā kalpo kā papildinājums likumam.
Virknē Eiropas civil- un tirdzniecības kodeksos ir nostiprinātas normas, kas ļauj piemērot paražas un tirdzniecības prakses ieradumus, ja ar to palīdzību tiek aizpildīti likumdošanas regulējuma robi. Paraža veic arī “amartizātora”, pretrunu, netaisnīgo likumdošanas lēmumu izlīdzinātāja funkcijas. No šī viedokļa paražas loma līdz galam nav izsmelta.
…