IEVADS
Pārapdzīvotība uz Zemes sāka rasties 1986. gadā. Līdz ar šo gadu, cilvēku skaits bija audzis tādā mērā, ka Zemes dabas resursi vairs nespēja atjaunoties tādā mērā, lai tie nesamazinātos. Šobrīd šī problēma ir daudz vairāk saasinājusies. Īpaši jūtams tas ir pasaules lielākajās valstīs, kā Ķīnā, Meksikā, Brazīlijā un citur. Šīs globālās problēmas sekas mēs izjūtam dažādi, piemēram, cilvēki daudzās pasaules vietās cieš badu, jo vienkārši ir iztērēti visi lietojamie dabas resursi, miljoniem cilvēku ir bez mājām, jo nav platības, kur to celt, arvien vairāk tiek iznīcināti meži, pļavas, retu augu populācijas vietas, lai cilvēkiem būtu vairāk vietas, kur apmesties. Loģiski – ja ir problēma, cilvēki cenšas to risināt, arī pārapdzīvotībai ir mēģināts rast atrisinājumu, piemēram, Ķīnā jau vairakus gadus piekopj bērnu dzemdēšanas ierobežošanas metodi – pilsētā ne vairāk par vienu bērnu ģimenē, Brazīlijā celtas īpašas mājas, kuru platība ir ~1m2, kā arī centieni izglītot cilvēkus par ģimenes plānošanas tēmu.
Laiks ir būtisks, un vajadzība pēc kopējiem spēkiem un piepūles dažādu organizāciju un ietekmīgu grupu starpā valstu un reģionu līmenī nekad nav bijusi tik neapšaubāma.
…