Nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma ņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir parādnieka vaina, bet otrajā – kreditora nokavējums. ( CL 1651.pants ). Es savā darbā apskatīšu parādnieka nokavējumu.
Nokavējums ir izpildījuma novilcinājums ilgāk par pienācīgo laiku. Nokavējums pēc apskatāmās nodaļas ir tikai tad, ja tas izpaužas prettiesiskā novilcinājumā. Ja pienākuma izpildi aizkavē nepārvarama vara vai citi attaisnojoši apstākļi, novilcinājums nav prettiesisks. Parādnieka nokavējuma attaisnojumam var tikt izvirzītas arī pamatotas šaubas par saistību vai tās apmēru.
Parādnieka nokavējums izpaužas attiecīgo darbību neveikšanā termiņā: lietas nenodošanā, darba neizpildē, naudas nesamaksāšanā u.tml.
Parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis:
1)kad viņš dabūjis lietas valdījumu noziedzīgā vai vispār prettiesīgā kārtā;
2)kad izpildīšanai noliktā laikā nav iespējams viņu sastapt un viņa prombūtnes attaisnošanai nav svarīgu iemeslu;
3)kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas. (CL 1652.pants)
1.Izpildījums ar prettieskiskā valdījumā esošu lietu. Ar prettiesiskiem līdzekļiem nevar panākt tiesisku rezultātu – savas saistības izpildi. Ja parādnieks izpildījumam vajadzīgo lietu nozog vai kā citādi prettiesiski iegūst valdījumā un dod to tālāk kreditoram, saistība nav uzskatāma par izpildītu un iestājas nokavējums. Lietai jābūt izpildījuma priekšmetam. Tāpēc nokavējuma nebūs, ja pārvadātājs ar nelikumīgi iegūtu transporta līdzekli, bet termiņā veic apsolīto pārvadājumu.
2. parādnieka neattaisnojama prombūtne. Šī nokavējuma izpausme attiecināma uz saistību, kurā izpildījums saņemams personiski no parādnieka. Prombūtne nav saistāma ar 1500. pantu, runa ir par neierašanos izpildes vietā. Kreditoram parādnieks nav jāmeklē. Praktiski prombūtnei nav lielas nozīmes, jo neiespējamība sastapt parādnieku noliktajā laikā neko negroza, tāpēc ka pēc šī panta 3. punktā ir ietverti visi neizpildīšanas termiņā gadījumi un 2 punktā arī ir runa par saistībām, kuru izpildīšanai ir nolikts laiks. Vienīgi, ja parādnieks vēlāk cenšas attaisnoties ar nespēju ierasties vajadzīgā vietā, tad var tikt pārbaudīts prombūtnes iemeslu svarīgums.
3. izpildīšanai noliktā termiņa pārsniegums. Izpildes termiņš var būt noteikts ar līgumu, bet tas var izrietēt arī no likuma vai paražas.
Citos gadījumos, bez augšā minētiem (1652.p.), lai atzītu parādnieka nokavējumu, viņam jādabū papriekš atgādinājums no kreditora vai tā vietnieka. (CL 1653.pants)
Vajadzētu parādniekam atgādināt, pirms iet uz tiesu, par to, ka viņš nav parādu atdevis. …
