Baltijas valstu biržās bez akciju sarakstiem ir arī parāda vērtspapīru saraksti, kuros var tirgoties gan ar valstu emitētajām obligācijām un parādzīmēm, gan banku ķīlu zīmēm un uzņēmumu obligācijām.
Parāda vērtspapīri ir apliecinājums aizdevumam uz procentiem vai citiem noteikumiem, kas ir noteikti vērtspapīra iegādes brīdī. Parāda vērtspapīri ir saistības, kur parāda vērtspapīru emitents aizņemas, bet pircējs - aizdod naudu1.
Parāda vērtspapīri atšķiras no īpašuma vērtspapīriem ar to, ka tie apliecina emitenta parāda saistības pret šo vērtspapīru turētāju2. Parāda vērtspapīru īpašnieks atšķirībā no akciju īpašnieka nekļūst par šo vērtspapīru emitenta līdzīpašnieku, turklāt parāda vērtspapīri garantē ienākumu to turētājam saskaņā ar iepriekš noteiktu fiksētu vai peldošu procentu likmi.
Parāda vērtspapīru iedalījums ir sekojošs:
Obligcijas – ilgtermiņa parāda vērtspapīrs (ilgāka par 1 gadu), ko emitē valsts, pašvaldība vai komercsabiedrība3. Tā ir viena no iespējām, kā piesaistīt kapitālu uzņēmuma attīstībai publiskajā vērtspapīru tirgū, ko var nosacīti salīdzināt ar aizņēmumu no bankas – uzņēmums aizņemas naudu, kas pēc noteikta laika un ar noteiktiem procentiem būs jāatmaksā, tikai šajā gadījumā aizdevējs nav banka, bet investori.
Parādzīmes – īstermiņa (līdz 12 mēnešiem) vērtspapīrs, kuru pārdod ar diskontu (zem nominālvērtības), bet termiņam beidzoties ieguldītājs saņem pilnu nominālvērtību4. Tas ir dokuments, kas apliecina saistības starp naudas aizdevēju un aizņēmēju. Debitora (parāda saņēmēja) parakstīta parādzīme ir tiesiski atzīts dokuments, kas sniedz garantiju kreditoram (parāda devējam) un piespiež debitoru noteiktajā laikā samaksāt parādu5.
Ķīlu zīmes – apliecinājums aizdevumam, un aizņēmējs (emitents) iegūtos līdzekļus izlieto kredītiem, kuriem kā ķīla kalpo nekustamais īpašums6. Hipotēku un zemes bankas ķīlu zīmes ir saimnieciski finansiāls darījums, kas nodrošināts ar bankā ieķīlātā nekustamā īpašuma reālo vērtību.…
