Parāda vērtspapīrs - vērtspapīrs, kas apliecina vērtspapīra izlaidēja saistības pret vērtspapīru īpašnieku un garantē vērtspapīru īpašniekam periodiski saņemt ienākumu saskaņā ar iepriekš fiksētu procentu likmi, kā arī dod tiesības pēc noteikta laika saņemt vērtspapīru nominālvērtību.1 Emitējot parāda vērtspapīrus, emitents apņemas pēc noteikta laika atmaksāt visu aizņemto summu un samaksāt noteiktu atlīdzību procentu veidā par aizdoto līdzekļu izmantošanu.
Pirmie parāda vērtspapīri Rīgas Fondu biržā parādījās 1996.gadā un 1997.gadā, kad biržā tika iekļautas divas valsts parādzīmju emisijas – Hipotēku un Zemes bankas ķīlu zīmes, kā arī Latvijas Investīciju bankas 2 gadu obligācijas, - taču to tirdzniecības apjomi bija nelieli. Aktīvāka parāda vērtspapīru tirdzniecība sākās 1999.gadā, kad Hipotēku un zemes banka emitēja hipotekāro ķīlu zīmju sēriju. 2
Jāatzīmē, ka 1999.gadā tiek ieviests jauns tirdzniecības segments - Akcepta sistēma, ar kuras palīdzību tiek veikti galvenokārt liela apjoma darījumi gan ar valsts parādzīmēm, hipotekārajām ķīlu zīmēm un arī akcijām. 2004.gada augustā Rīgas Fondu biržas Oficiālajā parāda vērtspapīru sarakstā pirmo reizi iekļāva ķīlu zīmes ārvalstu valūtā - ASV dolāros - “Hipotēku un zemes bankas” BA sērijas 100 000 ķīlu zīmes, kuru nominālvērtība ir 100 ASV dolāri.3
Ieguldījumi parāda vērtspapīros tiek uzskatīti par samērā drošiem, jo iespējamās cenu svārstības ir mazākas nekā, piemēram, akciju tirgū. Visa parāda vērtspapīra darbības laikā tā īpašnieki var mainīties, bet aizdevuma pamatsummu saņems tas, kura īpašuma vērtspapīrs būs perioda beigās. Ieguldījumi parāda vērtspapīros bieži vien dod iespēju saņemt augstākus ienākumus salīdzinājumā ar termiņnoguldījumiem, bet zemākus, nekā var dabūt no ieguldījumiem akciju tirgū.
Obligācija - vērtspapīrs, kas garantē to īpašniekam ikgadēju ienākumu saskaņā ar iepriekš fiksētu procentu likmi un dod tiesības pēc noteikta laika saņemt atpakaļ obligācijas nominālvērtību. Obligācijas drošība ir atkarīga no tās emitenta.1 Obligācijas var emitēt gan valsts, gan pašvaldības, gan arī komercsabiedrības.
Valsts parādzīme – ir parāda vērtspapīrs, ko emitē valsts. Atšķirībā no obligācijas parādzīme ir īstermiņa (līdz 1 gadam).
Valsts obligācijas un parādzīmes ir ļoti populārs ieguldījuma objekts visā pasaulē, jo ir ļoti drošs ieguldījums - saistības pret ieguldītāju uzņemas valsts. Valsts parāda vērtspapīru tirgus ir ļoti likvīds, tādēļ jebkurā brīdī ir iespējams gan nopirkt, gan pārdot interesējošos vērtspapīrus. Tieši šī apstākļa dēļ valsts obligācijas var kalpot ne tikai kā investīciju objekts ar mērķi uzglabāt iegādātos vērtspapīrus līdz to dzēšanas termiņa beigām, bet arī kā tirdzniecības objekts ar mērķi gūt peļņu no vērtspapīra cenas izmaiņām tirgū. Valsts parādzīmes ir pats drošākais ieguldījums, jo to dzēšanas termiņš nepārsniedz vienu gadu, kamēr valsts obligāciju dzēšanas termiņš ir lielāks par gadu.2
Hipotekārā ķīlu zīme – tapāt kā obligācija un parādzīme, ir apliecinājums aizdevumam. Tas ir hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata.…
