Parāda jeb prasījuma vērtspapīri ir apliecinājums aizdevumam uz procentiem vai ar citiem noteikumiem, kas zināmi jau vērtspapīra iegādes brīdī. Tā kā ieguldītājam ir zināma saņemamā naudas summa no ieguldījuma konkrētā vērtspapīrā līdz pat emitenta saistību izpildes brīdim, šādus vērtspapīrus sauc arī par fiksēta ienākuma vērtspapīriem. Emitējot parāda vērtspapīrus, emitents apņemas pēc noteikta laika atmaksāt visu aizņemto summu un samaksāt noteiktu atlīdzību procentu veidā par aizdoto līdzekļu izmantošanu.
Ieguldījumi parāda vērtspapīros tiek uzskatīti par samērā drošiem, jo iespējamās cenu svārstības ir mazākas nekā, piemēram, akciju tirgū. Visa parāda vērtspapīra darbības laikā tā īpašnieki var mainīties, bet aizdevuma pamatsummu saņems tas, kura īpašumā vērtspapīrs būs perioda beigu datumā. Garantijai, ka aizdevums tiks atmaksāts, der gan komercsabiedrībai, pašvaldībai vai valstij piederošais īpašums, gan to darbības stabilitāte, kas emitentam nodrošina pietiekamus ieņēmumus arī nākotnē. Ieguldījumi parāda vērtspapīros bieži vien dod iespēju saņemt augstākus ienākumus salīdzinājumā ar termiņnoguldījumiem, bet zemākus, nekā var dabūt no ieguldījumiem akciju tirgū. Pazīstamākie parāda vērtspapīri ir valsts parādzīmes un obligācijas, komercsabiedrību obligācijas un hipotekārās ķīlu zīmes.
Lai arī, runājot par vērtspapīru tirgu, uzmanības centrā parasti ir akciju tirgus, kas saistīts ar šā sektora samērā lielo pieejamību mazajiem ieguldītājiem, parāda vērtspapīru tirgus Latvijā un pasaulē ir līdzīgs. (Pasaulē — ap 30 triljoniem ASV dolāru.) …