Secinājumi
1. parāda vērtspapīrs ir apliecinājums aizdevumam uz procentiem vai ar citiem noteikumiem, kas ir zināmi jau vērtspapīra iegādes brīdī;
2. pazīstamākie parāda vērtspapīri ir valsts parādzīmes, obligācijas, hipotekārās ķīlu zīmes un atvasinātie parāda vērtspapīri;
3. obligācija ir ilgtermiņa parādzīme, ko var izdot valsts, pašvaldība vai uzņēmums un par šo aizdevumu obligācijas īpašnieks saņem zināmu ienākumu, kas var būt sadalīts regulāros maksājumos vai arī tikt izmaksāts perioda beigās kopā ar aizdevuma pamatsummu;
4. valsts parādzīme ir īstermiņa vērtspapīrs, kuru pārdod ar diskontu, bet, termiņam beidzoties, ieguldītājs saņem pilnu nominālvērtību;
5. hipotekārā ķīlu zīme ir apliecinājums aizdevumam, un aizņēmējs iegūtos līdzekļus izlieto kredītiem, kur par ķīlu kalpo nekustāmais īpašums;
6. parāda vērtspapīriem ir vairāki raksturlielumi: parāda vērtspapīru dzēšanas termiņš, parāda vērtspapīru nominālvērtība, fiksētā procentu likme jeb kupons, uzkrātie procenti un ienesīgums;
7. kupons ir procentu summa no nominālvērtības, kuru nosaka emitējot parāda vērtspapīru un kuru emitents izmaksā noteiktās dienās. Var būt fiksēta vai mainīga kupona likme;
8. ieguldījumi parāda vērtspapīros tiek uzskatīti par samērā drošiem, jo iespējamās cenu svārstības ir mazākas nekā akciju tirgū;
9. ieguldījumi parāda vērtspapīros tiek uzskatīti par salīdzinoši drošiem ieguldījumiem arī tāpēc, ka par drošības garantu tam, ka aizdevums tiks atmaksāts, kalpo gan uzņēmumam, gan pašvaldībai, gan valstij piederošs īpašums, gan arī tā darbības vai biznesa stabilitāte;
10. visa parāda vērtspapīra darbības laikā tā īpašnieki var mainīties, bet aizdevuma pamatsummu saņems tas, kura īpašumā vērtspapīrs būs aizdevuma beigu datumā;
11. ar parāda vērtspapīriem saistītie riski ir: kredītu risks, inflācijas risks, valūtas risks un komisijas atlīdzība.
…
